Krievijas spēki apšauda Zaporižjas AES; Zelenskis brīdina par iespējamu kodolkatastrofu

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka ceturtdien Krievijas spēki vairākkārt apšaudījuši Zaporižjas atomelektrostaciju (AES). Viens no šāviņiem trāpījis netālu no pirmā energobloka un nodarījis postījumus sūkņu stacijā. Apšaudē cietis arī AES ugunsdzēsēju postenis.

Atsevišķi šāviņi esot nokrituši blakus izlietotās kodoldegvielas glabātuvei, taču nav ziņu par nopietniem bojājumiem spēkstacijas infrastruktūrai.

Sekas var būt postošākas nekā Čornobiļā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka Krievija var izraisīt kodolkatastrofu Zaporižjas AES, ko kopš marta kontrolē Krievijas karaspēks. ANO Drošības padome ceturtdien vakarā sapulcēsies ārkārtas sanāksmē, lai apspriestu situāciju Eiropas lielākajā atomspēkstacijā.

Krievijas spēki apšauda Zaporižjas AES
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Ukraina un Krievija pēdējās dienās apsūdz viena otru šīs atomelektrostacijas apšaudīšanā.

Zelenskis, uzrunājot Kopenhāgenā notiekošās donoru konference dalībniekus, paziņoja, ka Krievijas karaspēks izmanto Zaporižjas atomelektrostaciju "teroram un bruņotām provokācijām", kuras var novest pie plašas kodolkatastrofas.

"Mēs esam pārliecināti, ka spārnotās raķetes, ar kurām Krievija apšauda Ukrainas teritoriju, nelido nejauši pār mūsu atomelektrostacijām. Tās ir Krievijas kodolterorisma izpausmes. Krievija ir kļuvusi par teroristu valsti un faktiski ir saņēmusi gūstā atomelektrostacijas, šantažējot visus ar iespējamu kodolkatastrofu.

Krievija var izraisīt vēsturē lielāko radiācijas avāriju Zaporižjas atomelektrostacijā. Tās sekas varētu būt vēl postošākas nekā Čornobiļā," sacīja Zelenskis.

"Neviens no mums nespēs apturēt vēju, ja tas nesīs radiāciju. Taču mēs visi kopā varam apturēt teroristu valsti. Un, jo ātrāk mēs apturēsim Krieviju, jo ātrāk Eiropa un pasaule atkal varēs justies droši."

Situācija ir ļoti nopietna

Pagājušajā nedēļā Zaporižjas atomelektrostacijas teritoriju vairākas reizes apšaudīja, tā rezultātā tika nodarīti nopietni bojājumi AES infrastruktūrai. Uzbrukumu dēļ nācās apturēt viena energobloka darbību.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vērsies pie Krievijas un Ukrainas ar aicinājumu pārtraukt jebkādas militāras darbības Zaporižjas atomelektrostacijas rajonā.

Tas noticis pirms ceturtdien gaidāmās ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmes, ko rīko pēc padomes pastāvīgās dalībvalsts Krievijas pieprasījuma.

Sanāksmē, kam paredzēts sākties ap pulksten 22 pēc Latvijas laika, uzstāsies Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi, kurš informēs Drošības padomes locekļus par drošības situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā, kā arī par saviem centieniem panākt, lai aģentūras ekspertiem pēc iespējas drīzāk tiktu dota atļauja apmeklēt spēkstaciju. Grosi situāciju Zaporižjas atomspēkstacijā raksturojis kā "ļoti nopietnu".

Ukrainas sabiedrotie sola papildu atbalstu

Tikmēr Kopenhāgenā Ukrainas sabiedrotie spriež par turpmāko palīdzību, lai valsts sekmīgi varētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju.

Dānijas valdība nolēmusi piešķirt Ukrainai papildu 110 miljonu eiro vērtu militāro palīdzību. Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless paziņoja, ka Londona gatavo jaunu palīdzības paketi Ukrainai. Tā ietveršot ne tikai papildu finansiālo palīdzību, bet arī "ievērojamu skaitu" precīzi vadāmo raķešu, kas spēj trāpīt mērķiem līdz pat 80 kilometru attālumā. Briti ukraiņiem piegādāšot vēl trīs raķešu artilērijas sistēmas "M270", kas ir analogas ASV raķešu sistēmām "HIMARS".

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt