Ukrainas un ASV amatpersonas brīdina, ka netālu no Ukrainas robežas Krievija ir savilkusi līdz pat 100 000 karavīru lielus spēkus. Ukrainai ir bažas, ka Krievijas uzbrukums varētu sākties jau janvārī vai februārī.
Krievija noliedz gatavošanos uzbrukumam
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien gan noliedza, ka Maskava gatavojas uzbrukt Ukrainai.
“Kurš kuram uzbrūk – Krievija Ukrainai vai Ukraina Krievijai? Amerikāņu un Ukrainas plašsaziņas līdzekļi apgalvo, ka Krievija gatavojas agresijai pret Ukrainu, bet mēs apgalvojam, ka Ukraina plāno agresīvas darbības pret Donbasu, LTR un DTR,” teica Peskovs (LTR un DTR ir Krievijas atbalstīto separātistu izveidotās Luhanskas un Doņeckas “tautas republikas”).
“Daudzkārt esam teikuši dažādos līmeņos, ka Krievija negrasās nevienam uzbrukt, mums nav nekādu agresīvu plānu,” apgalvo Peskovs.
Ukraina negrib atkārtot 2014. gada kļūdas
Ukrainas un ASV amatpersonas gan ir apņēmušās nepieļaut, ka atkārtojas 2014. gada notikumi, kad Krievija pēkšņi sāka iebrukumu Ukrainā un pārņēma savā kontrolē Krimu.
“Mums ir bažas, ka Krievija varētu pieļaut nopietnu kļūdu, mēģinot atkārtot 2014. gada darbības, kad tā savilka spēkus pie robežas, iegāja suverēnās Ukrainas teritorijā un maldinoši apgalvoja, ka tika izprovocēta,” pavēstījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
CNN ziņo, ka ASV varētu piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat tiek apsvērta iespēja nosūtīt uz Ukrainu bruņojumu, kas sākotnēji bija paredzēts Afganistānas armijas apbruņošanai, bet pēc “Taliban” režīma nākšanas pie varas tas vairs nav aktuāli. Piemēram, amerikāņi varētu piegādāt Ukrainai pašas Krievijas ražotos helikopterus “Mi–17”, ko ASV iegādājās, lai apbruņotu Afganistānas armiju.
ASV varētu piegādāt Ukrainai arī “Javelin” prettanku raķetes. Atvaļinātais pulkvežleitnants Sedriks Leitons sarunā ar CNN spriež, ka šīs raķetes varētu būt efektīvas pret krievu “T–80” tankiem, kas izvietoti Ukrainas robežas tuvumā. Taču amerikāņi arī raizējas, ka ieroču piegādes Ukrainai varētu vēl vairāk saasināt jau tā saspīlētās ASV attiecības ar Krieviju.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
