Vācija, Francija, Austrija, un Zviedrija Eiropas Savienībā, kā arī Šveice ārpus tās. Visas šīs valstis lēmušas, ka "AstraZeneca" izstrādātā vakcīna nav rekomendējama cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Polija kā augstāko rekomendēto vecuma slieksni noteikusi 60 gadus, bet Itālija un Beļģija gājusi vēl tālāk, nosakot 55 gadu robežu. Šis solis tiek skaidrots ar piesardzību, atsaucoties uz paša farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" klīnisko pētījumu, kurā neesot bijis pietiekama līdzdalība no apdraudētākās sabiedrības daļas:
"Galvenais iemesls tam ir, ka Eiropas Zāļu aģentūrai nav pietiekami datu no klīniskajiem pētījumiem, kuros dokumentēta aizsardzība vecāko iedzīvotāju grupā.
Taču, no otras puses, nav arī nekas tāds, kas liecinātu, ka tai nav aizsargājoša efekta vai kāds negatīvs efekts," atzina Zviedrijas vakcinācijas programmas vadītājs Jorens Andersons.
Lēmumu pieņēmušās valstis neizslēdz, ka tas varētu palēnināt vakcinācijas tempu, taču cer, ka to atsvērs pietiekami augstais "Pfizer" un "Moderna" vakcīnu skaits, kā arī citu ražotāju vakcīnas, kas drīzumā varētu tikt apstiprinātas.
"AstraZeneca" uzskata, ka šāds lēmums nav pamatots, un tam sliecas piekrist Lielbritānija un virkne citu valstu, norādot, ka arī arī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprinājusi vakcīnu lietošanai visās vecuma grupās. Farmācijas uzņēmums arī sola kliedēt visas atlikušās šaubas jau tuvāko nedēļu laikā:
"Mums ir imunogenitātes dati, kas parāda, ka vakcīna darbojas ļoti līdzīgā veidā gan virs, gan zem 65 gadu vecuma.
Un mums būs jauni klīniskie dati nākamajās nedēļās, kas turpinās apstiprināt mūsu uzskatu, ka vakcīna būs tikpat efektīva virs 65 gadiem.
Protams, kā katra atsevišķa valsts lemj izmantot viņiem pieejamās vakcīnas – tas ir viņu lēmums," sacīja "AstraZeneca" biofarmācijas izpilddirektors Mene Panagloss.
Tikmēr Lielbritānijas valdības pretrunīgi vērtētais lēmums aizkavēt otro vakcīnas devu līdz pat 12 nedēļām, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu iegūt pirmo devu, radis atbalstu jaunā Oksfordas Universitātes sākotnējā pētījumā. Tajā secināts, ka jau pirmā deva ne vien nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret koronavīrusu uz aptuveni trīs mēnešiem, bet arī samazina vīrusa tālāku izplatību vakcinētajā iedzīvotāju grupā par divām trešdaļām.
"Es domāju, ka tās kopumā ir ļoti labas ziņas, – kopš novembra, kad tika vakcinēti pirmie cilvēki, neviens no viņiem nav nonācis slimnīcā. Un ļoti labās ziņas ir tās, ka redzam, kā vakcīnas, par kurām mums ir informācija, konsekventi novērš smagu slimības gaitu visdažādākajās valstīs, tostarp sākotnējie dati liecina, ka arī tajās, kur izplatītāki ir jaunie vīrusa varianti," stāstīja Oksfordas vakcīnas grupas vadītājs Endrjū Polards.
"AstraZeneca" gan joprojām arī kavējas ar vakcīnu piegādēm ražošanas apjoma nodrošināšanas problēmu dēļ. Tas īpaši saspringtas padarījis uzņēmuma attiecības ar Eiropas Savienību (ES),
kas vakcinēšanas tempos krietni atpaliek no Lielbritānijas. Kamēr Lielbritānijā vakcinēti jau 15 no 100 iedzīvotājiem, 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm šis skaitlis ir mazāks par četri. Visgausākie vakcinēšanās tempi ES pašlaik ir Nīderlandē, Latvijā un Bulgārijā.
