Pēc viņa teiktā, pirmais jautājums ES pašlaik ir tas, kas notiks ar krīzē nonākušo Itālijas banku sektoru.
"Tā kā bankām ir ļoti liela nozīme Itālijas ekonomikā, tad patiesībā jau pirmajās jaunā gada nedēļās mūs var sagaidīt būtiski satricinājumi no tieši Itālijas puses, ja vien neizdosies šo banku krīzi veiksmīgi atrisināt," teica Austers.
Tāpat nākamgad ES fokusā būs vēlēšanas vairākās ES valstīs – Francijā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, bet Vācijā un Nīderlandē parlamenta vēlēšanas.
Par Vāciju šobrīd nav bažu – visi vēlēšanu kandidāti, tostarp pašreizējā kanclere Angela Merkele un pašreizējais Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs, ir " eiropeiskā" kursa atbalstītāji.
"Savukārt attiecībā un Nīderlandi un Franciju šeit ir jautājums par to, vai populistiskie, krasi labējie spēki varētu gūt virsroku vēlēšanas. Iespējams, ka jā," lēsa ārpolitikas eksperts.
Pēc viņa teiktā, populisma vilnis ir problēma un savā ziņā arī vājuma pazīme šobrīd Eiropas politikā.
"Te atkal jāvelk paralēles ar 20. gadsimta 30.gadiem pēc Lielās depresijas. Arī tajā laikā cilvēki jutās vīlušies par politisko eliti. Un tolaik tas noveda pie autokrātisma izplatīšanās Eiropas valstīs," teica Austers.
Ārpolitikas eksperts gan norādīja, ka tagad mūsu rīcībā ir vairāki instrumenti – ES ar institūcijām un atmiņas par to, kas notika Eiropā 20.gadsimta trīsdesmitajos gados.
"Līdz ar to jādomā, ka veselais saprāts tomēr ņems virsroku un Eiropas Savienība pārdzīvos šo populisma vilni sekmīgi, saglabājot Eiropas Savienības vienotību," teica Austers.
