Nākamajā gadā gaidāmās Vācijas parlamenta vēlēšanas, nenoliedzami, būs viens no Eiropas centrālajiem politiskajiem notikumiem. Un ar lielu nepacietību tika gaidītas ziņas par to, vai arī šajās vēlēšanās Vācijā valdošo Kristīgo Demokrātu Savienību vadīs pašreizējā kanclere Merkele.
Beidzot šis neskaidrības plīvurs ir kritis, jo svētdien, 20.novembrī, uzrunājot partijas biedrus, Merkele ir paziņojusi, ka centīsies panākt savu pārvēlēšanu kancleres amatā arī uz ceturto pilnvaru termiņu. Gadījumā, ja Merkeles vadītais politiskais spēks uzvarēs, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tā, visticamāk, notiks, Merkele pie varas būs atradusies tikpat ilgi kā leģendārais vācu kanclers Helmuts Kols.
Kā norāda aģentūra “Frāns Press”, tā kā Kristīgo Demokrātu Savienības rindās nav vērojams neviens cits potenciālais līderis,
Merkeles lēmums nāk kā atvieglojums.
Partijas vicelīdere Jūlija Kleknere intervijā laikrakstam „Welt am Sonntag” norādījusi, ka Merkele iemieso stabilitāti un uzticamību nemierīgā laikā, jo viņa ir spējusi saglabāt vienotību sabiedrībā, vienlaicīgi veiksmīgi pretojoties populismam un lētiem virsrakstiem.
Tomēr Merkeles lēmums uzņemt valstī vairāk nekā miljonu migrantu ir atstājis nopietnu ietekmi uz vācu sabiedrību un ļāvis savu uzvaras gājienu uzsākt arī galēji labējai partijai „Alternatīva Vācijai”, kas guvusi atzīstamus panākumus reģionālajās vēlēšanās. Lai arī šai partijai prognozē popularitātes pieaugumu arī nākamā gada balsojumā, šīgada politiskie notikumi citur pasaulē ir ieviesuši ievērojamas korekcijas.
Proti, pēc Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī pirms pavasarī gaidāmajām vēlēšanām Francijā, kur, kā liecina jaunākās aptaujas, vadošajās pozīcijās uz prezidenta krēslu ir galēji labējās „Tautas Frontes līdere” Marinē Lepēna,
tieši Merkele tagad tiek dēvēta par demokrātiskās un liberālās pasaules līderi.
Izdevums „Die Zeit” uzskata, ka vācu sabiedrībai ir nepieciešama prognozējamība un stabilitāte. Par to liecina arī sabiedriskās domas aptaujas, kurās 55% vēlētāju pauduši vēlmi redzēt Merkeli kancleres krēslā arī turpmāk. Kopš augusta šis rādītājs ir pieaudzis par 13 %.
Vācu mediji norāda, ka Merkeles lēmums kandidēt uz ceturto pilnvaru termiņu noteikti atzinīgi tiks novērtēts arī citur pasaulē. Tiek uzskatīts, ka ASV prezidenta Baraka Obamas pagājušās nedēļas viesošanās Vācijā ir jāuztver kā neoficiāla atbalsta paušana Vācijas pašreizējai līderei gan cīņā pret terorismu, gan pret klimata pārmaiņām, gan pretojoties stratēģiskajiem draudiem, ko rada Krievija.
Vienlaicīgi vācu mediji norāda, ka pagaidām ir grūti teikt, kādus rezultātus nākamajās vēlēšanās uzrādīs Kristīgo Demokrātu Savienība, kuru pašlaik atbalsta aptuveni 33% vēlētāju. Galvenokārt tāpēc, ka nav zināms, kurš šajās vēlēšanās vadīs konkurējošos sociāldemokrātus.
Ir izskanējušas ziņas, ka tas varētu būt pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs,
kurš gan pats paudis vēlmi turpināt pildīt savus pašreizējos pienākumus. Kā uzsver “Deutsche Welle”, Sociāldemokrātiem jau tagad ir izdevies apspēlēt Merkeli vismaz vienā cīņā. Proti, rīkojoties savlaicīgi sociāldemokrāti valsts prezidenta amatam ir izvirzījuši pašreizējo ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmaieru, kurš, visticamāk, šajā amatā arī tiks apstiprināts.
Vispārējās vēlēšanas Vācijā gaidāmas nākamā gada rudenī.
Merkele, kura Vācijas kancleres amatu ieņem kopš 2005.gada, vairākkārt ir atzīta par vienu no ietekmīgākajām politiķēm un sievietēm pasaulē, un pērn žurnāla "Time" Merkeli nosauca gada cilvēku.
Tomēr pēdējā laikā viņas atbalsts ir sarucis, Merkeles pretrunīgi vērtētās bēgļu politikas dēļ. Kanclere atzinusi, ka jāuzlabo iespējas deportēt imigrantus, tomēr bēgļu jautājumā Vācijai jābūt solidārai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
2013.gadā Vācijas parlamenta vēlēšanās uzvaru guva Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība, apsteidzot opozīcijā esošos sociāldemokrātus par 16% balsu.
