Dienas notikumu apskats

"Latvenergo" peļņa ļaus obligātā iepirkuma komponentes daļu rēķinos samazināt par 13%

Dienas notikumu apskats

Briselē ir sākusies Sīrijai veltīta konference, kurā atkal meklē risinājumu krīzei

Armēnijas vadība pēc Sargsjana atkāpšanās ir gatava tikties ar opozīciju

Armēnijā vienojas par sarunām krīzes risināšanā

Trešdien, 25. aprīlī, starp Armēnijas vadību un opozīciju notiks sarunas, lai risinātu politisko krīzi valstī. Par to otrdien, 24. aprīlī, paziņoja parlamenta spīkers Eduards Šarmazanovs pēc tam, kad no amata plašo protestu dēļ pirmdien atkāpās Armēnijas premjerministrs un valsts līdzšinējais līderis Seržs Sargsjans.

Arī otrdien desmitiem tūkstošu cilvēku bija pulcējušies Armēnijas galvaspilsētas Erevānā, lai piedalītos opozīcijas rīkotajā gājienā, vienlaikus atzīmējot uzvaru pār līdzšinējo valsts līderi Seržu Sargsjanu, kurš plašo protestu dēļ bija spiests atkāpties no premjerministra amata, kā arī pieminot bojāgājušos ap Pirmā pasaules kara laiku, kad Osmaņu impērija nogalināja ap pusotru miljonu armēņu.

Šis atceres pasākums Aizkauzāka valstij ir ļoti emocionāls notikums, īpaši pēc tam, kad opozīcijas līderim Nikolam Pašinjanam kopā ar atbalstītājiem ir izdevies novērst, ka Sargsjans tiek iecelts uz trešo termiņu valsts līdera amatā.

Sargsjans kopš 2008. gada Armēnijā ieņēma prezidenta amatu, un šogad pēc otrā termiņa viņam vairs nebija atļauts ieņemt šo amatu. Taču pēc referenduma un grozījumiem Armēnijas konstitūcijā viņam atkal pavērās iespēja kļūt par līderi, šoreiz kā premjerministram. Tieši Sargsjana nominēšana izsauca plašus protestus Armēnijā, kuri notika 11 dienas kopš 13. aprīļa, līdz pirmdien - pēc sarunām ar opozīcijas līderi Pašinjanu - Sargsjans paziņoja par atkāpšanos.

Pēc notikušā Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien, komentējot situāciju Armēnijā, norādīja, ka tā uzlabojas, uzskatot arī, ka tur tuvākajā laikā tiek sagaidīta darbotiesspējīga valdība, kura pārstāvēs tautas vairākuma gribu.

Peskovs piebilda, ka Armēnijā notiekošais netiek uzlūkota kā revolūcija vai vilktas paralēles ar notikumiem, kuri norisinājušies pirms vairākiem gadiem Ukrainā, tādējādi Kremļa preses pārstāvim paužot pārliecību par situāciju normalizēšanos Armēnijā. Kā zināms, Erevāna līdz šim ir tuva Maskavas sabiedrotā.

Līdz ar to protesti pret Serža Sargsjana palikšanu pie varas bija lielākie, kādus Armēnija pēdējo gadu laikā bija pieredzējusi.

Pēc Sargsjana atkāpšanās premjerministra amata pienākumi uzticēti ekspremjeram Karenam Karapetjanam.

Tikmēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien paziņojis, ka varētu tikt „uzlabota” konstitūcija, kurā daļa no valsts līdera pienākumiem tiktu uzticēti citām valsts struktūrvienībām. Vienlaikus Lukašenko piebilda, ka šobrīd grozījumi konstitūcijā ir vien teorētisks pieņēmums, kā arī par tiem vispirms ir nepieciešams sarīkot referendumu. Taču Baltkrievijas līderis, kurš valsti vada jau kopš 1994. gada, neizslēdz iespēju, ka nākotnē šādi grozījumi varētu notikt.
 

KONTEKSTS:

Protesti Armēnijā izcēlās aprīļa vidū, kad bijušais valsts prezidents Seržs Sargsjans izvirzīja savu kandidatūru premjera amatam, ko vēlāk parlaments apstiprināja. Opozīcija norādīja, ka Sargsjans, izdarot izmaiņas konstitūcijā un lielāku varu piešķirot valdībai un parlamentam, pēc būtības turpinās vadīt valsti. Tas savukārt ir pretēji demokrātijai. 23. aprīlī Sargsjans tomēr paziņoja par atkāpšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti