"Mans vectēvs bija metālapstrādātājs. Es arī sāku darīt šo darbu, bet tas man nepatika. Man patīk koks, tā smarža un veids, kā ar to iespējams strādāt," viņš stāsta.
Ašots Edigarjans lelles, kā arī skatuves dekorācijas teātrī veido vairāk nekā četrus gadus, un šī nodarbe ir viņa aizraušanas.
Darbs prasa rūpību un pacietību, un katru gadu kopā ar kolēģiem top tēli vidēji trīs jaunām izrādēm. Nācies izgatavot gan prinčus un princeses, gan nelielus koku celmus ar putniem, bet patlaban aktuālākais projekts ir "Runcis zābakos".
Šis ir vecākais Armēnijas valsts leļļu teātris, tāpēc jaunā vadība domā ne tikai par mākslinieciskā līmeņa celšanu, bet arī citiem veidiem, kā saglabāt tradīcijas. Ir plāns izveidot muzeju, jo 89 gadu laikā sakrājušās dažādas interesantas vēstures liecības. Centrālā vieta tajā būs tieši lellēm, kas patlaban piekārtas aizkulisēs, un vecākā no tām tapusi tālajā 1937. gadā.
