Sadaļas Sadaļas

Antarktīda - kontinents, kur ir daudz pingvīnu, bet nav leduslāču

Latvijas Radio raidījums “Diplomātiskās pusdienas” šonedēļ aizved ciemos nevis uz valsti, bet gan veselu kontinentu: Antarktīdu, kurai ir ļoti svarīga loma mūsu planētas ekosistēmā. Sniegs, aukstums, pingvīni un leduslāči: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Antarktīda, sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.

Antaktīdā ir pingvīni. bet nav leduslāču (un tas izskaidro, kādēļ polārlāči neēd pingvīnus).

Antarktīda bieži tiek jaukta ar Arktiku, jo abi ir mūsu planētas polārie apgabali: Antarktīda atrodas ap dienvidpolu, savukārt Arktika ir reģions ap ziemeļpolu. Pingvīni dzīvo Antarktīdā, savukārt leduslāči ir Arktikas iemītnieki, un šo sugu ceļi nekādi nekrustojas, ja nu vienīgi zoodārzā. Tiesa gan, ledāju kušanas dēļ leduslāču dzīves telpa kļūst arvien šaurāka un izskanējušas idejas par polārlāču izmitināšanu Antarktīdā.

Antarktīdā nav laika joslu. Tur ir tikai sešus mēnešus gara diena un sešus mēnešus gara nakts. Jo visas laika zonas sākas un beidzas Dienvidpolā.

Divas trešdaļas pasaules saldūdens krājumu

Antarktīdu pilnībā ieskauj Dienvidu okeāns un tā ir divreiz lielāka par Austrāliju.

Antarktīda ir vienīgais kontinents uz zemeslodes, kur nav pamatiedzīvotāju (ja neskaita pingvīnus). Antarktīdas teritorija faktiski ir polārais tuksnesis. Tuksnesī nokrišņi vērojami ļoti reti, un visa ledus sega, kas ir Antarktīdā (90% no visa ledus uz zemeslodes), ir veidojusies ļoti lēni pēdējo 45 miljonu gadu laikā. Aprēķināts, ka Antarktīdā glabājas 62% pasaules saldūdens krājumu.

Lai gan Antarktīdā nav pamatiedzīvotāju, to apdzīvo zinātnieki un pētnieki. Daži visu gadu, citi tikai vasaras laikā. Kopējā visu polāro staciju kapacitāte sasniedz nepilnus 5000 cilvēku.

Antarktīdā strādā zinātnieki no vairāk nekā 40 valstīm. To vidū nav Latvijas, bet ir, piemēram, Baltkrievija un Bulgārija. Zinātnisko pētījumu uzplaukumu kontinents piedzīvojis pēc Otrā pasaules kara. Viena no vecākajām un pati lielākā ir tieši Dienvidpolā atrodamā amerikāņu stacija “Amundsen–Scott South Pole Station”. Vasaras/dienas laikā tur uzturas apmēram 150 zinātnieki, kamēr nakts/ziemas laikā trīsreiz mazāk.

Aizliegtas karabāzes un izrakteņu iegūšana

Antarktīdas pārvalde ir balstīta pamatā uz Antarktīdas Līgumu sistēmu, kas izstrādāta 1959. gadā un kurai šobrīd pievienojušās 54 valstis.

Septiņas valstis no sākotnējām 12 Antarktīdas Līgumu sistēmas dalībvalstīm ir izteikušas teritoriālas pretenzijas uz Antarktīdas teritoriju. Tās ir Argentīna, Austrālija, Čīle, Francija, Jaunzēlande, Norvēģija un Lielbritānija. Krievija un ASV ir paturējušas tiesības izvirzīt teritoriālas pretenzijas. Papildus vēl virkne valstu (pamatā no Dienvidamerikas), kuras sākušas izrādīt vēlmi uz pretenzijām.

Antarktīda

Tam ir ekonomiski iemesli. Tagad, kad tehnoloģijas atļauj sasniegt arī agrāk tik attālos un neiespējamos mūsu zemeslodes stūrīšus, sāk parādīties daudz gribētāju apgūt Antarktīdas resursus.

Antarktīdas Līgumu sistēma aizliedz Antarktīdas teritorijā uzturēt militārās bāzes, veikt manevrus, kodolieroču izmēģinājumus. 1991. gada Madrides protokols aizliedz arī izrakteņu iegūšanu.

Arābi vēlas ievākt ledu

Uz potenciālajiem izaicinājumiem un riskiem Antarktīdā norāda Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta vecākais pētnieks Entonijs Bergins: “Manuprāt, pēc Covida Antarktīdai joprojām ļoti nozīmīgs būs tūrisms, un visvairāk tūristu uz Antarktīdu dodas no Ķīnas, kas, visticamāk, sāks pastiprināti būvēt savus polāros tūrisma kuģus. Un vairāk kuģu nozīmē arī potenciāli vairāk avāriju Antarktīdā.

Nedaudz nenovērtēts pašlaik ir tā dēvētais ģeoinženierijas jautājums, proti, oglekļa dioksīda savākšanas tehnoloģijas, ko varētu izvietot Antarktīdā, bet par kuru darbību joprojām ir daudz neskaidrību.

Antarktīda

Treškārt, ir diezgan daudz diskusiju par iespējamo ledus gabalu ievākšanu saldūdens iegūšanai. Šādu interesi ir izrādījušas Saūda Arābija un Apvienoto Arābu Emirāti, jo, kā mēs zinām, Antarktīdas ledū ir ieslēgti milzīgi saldūdens resursi," norāda Bergins.

"Nākošais riska moments ir iespējamā vaļu zvejniecības atsākšana. Tas noteikti novedīs pie vides aizstāvju protestiem un mēs jau esam redzējuši, ka šāda pretstāvēšana parasti noved arī pie glābšanas un meklēšanas operācijām."

Mainīsies zvejas reģioni

Vēl ir vairāki citi nopieti draudi. "Pirmkārt, tā ir naftas un citu resursu ieguve Antarktīdas piekrastē. Daudzas valstis ir izrādījušas interesi par ilgtermiņa resursu ieguvi gan piekrastē, gan uz paša kontinenta. Līdz 2048. gadam tā dēvētais Madrides protokols gan to aizliedz, taču tas var tikt pārskatīts, jo pēc resursiem izsalkušā pasaulē nekad nedrīkst kategoriski apgalvot, ka nekādas resursu ieguves Antarktīdā nebūs," spriež Bergins.

"Palielinoties jūras satiksmei, noteikti aktualizēsies jautājums arī par jūras glābāšanas operācijām Dienvidu okeānā.

Nedrīkst nepieminēt arī to, ka globālās sasilšanas dēļ mainīsies galvenie zvejas reģioni un zvejas kuģi no ekvatora sāks virzīties tieši uz Antarktīdas un Dienvidu okeāna pusi. Un tas atkal novedīs pie lielāka piesārņojuma, kaitīgiem izmešiem un krilu nozvejas apjoma palielināšanās."

Bažas par militāru konfliktu

Jāņem vērā arī kopējā klimata pārmaiņu ietekme uz visu Arktikas infrastruktūru, piemēram, uz bāzēm. Viskatastofālākā būtu nelegāla un nereģistrēta zvejniecība, kas vienā brīdī varētu atsākties. Pēdējo gadu laikā Dienvidu okeānā tā ir samazinājusies, taču ir iespējas to atsākt .

"Mēs jau zinām, ka klimata pārmaiņu dēļ Antarktīdas austrumu un rietumu ledus klājums sāk brukt, tam var būt katastrofālas sekas uz visu kontinentu," uzskata Bergins.

"Un visbeidzot, tā kā es strādāju stratēģisko pētījumu institūtā, ir iespējams arī militārs konflikts Antarktīdā. Es gan domāju, ka šāda iespēja ir niecīga, jo neviena valsts faktiski nav runājusi par investīcijām Antarktīdas kaujas spējās. Taču, ja šāds konflikts izvērstos, no stratēģiskā punkta tas būtu katastrofāli."

Antarktīda

Antarktīdā pašlaik pamatā notiek zinātniskā darbība, nevis komercdarbība, bet divas nozares ir klātesošas – zvejniecība un tūrisms. (Antarktīdā esot pieejami pat divi amerikāņu bankas “Wells Fargo” bankomāti). Kontinenta iemītniekiem ir pieejams arī internets un mobilie sakari. Antarktīdai ir arī pašai savs augstākā līmeņa interneta domēns, proti, .aq.

Antarktīdā uzstājusies arī "Metallica"

Tūristu, sevišķi kruīza kuģu, straujais pieaugums pēdējos gados ir licis sarosīties centieniem sākt regulēt šo nozari. Piemēram, vēl 2017.-2018. gada vasarā Antarktīdu apmeklējuši vairāk nekā 50 000 tūristu. Daļa no viņiem aizceļoja līdz pat Dienvidpolam.

Antarktīdā ir 17 lidostas un 53 helikopteru nolaišanās laukumi.

Tur paviesojusies arī smagā metāla grupa “Metallica” no siltās Losandželosas, kas uzstādījusi Ginesa rekordu kā pirmā grupa, kas ir spēlējusi koncertus visos septiņos kontinentos.

“Freeze Them All” stundu garais koncerts tika nospēlēts 2013. gada 8. decembrī 120 klausītājiem – zinātniekiem, fanu konkursa uzvarētājiem un pingvīniem, kā izteicās paši grupas dalībnieki.

Desmit dziesmu garajā koncertā tika spēlēti visiem zināmie hīti, tostarp arī “Nothing Else Matters”.

“Metallica” gan nebija pirmā grupa, kas spēlēja Antarktīdā. Pirmā bija pašu zinātnieku izveidotā “Nunatak”, kas uzstājās ar koncertu 2007. gadā 7. jūlijā. Dzīvajā to klausījās 17 cilvēki, bet koncerts tika translēts pa visu pasauli labdarības koncertu cikla “Live Earth” ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt