Diplomātiskās pusdienas

Malaizija: multikulturāla un multietniska kontrastu valsts

Diplomātiskās pusdienas

Etiopija: vecākā neatkarīgā valsts Āfrikas kontinentā

Īrija - maza valsts, ar lielvalsti kaimiņos

Maza un bagāta: ko mēs zinām par Īriju?

Slavena ar savu alu, folkloru un talantīgiem mūziķiem. Maza, bet turīga – tāda ir Īrija, kur pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā apmetās arī daudzi Latvijas valstspiederīgie. Kā tas ir – mazai valstij dzīvot kaimiņos ar lielvalsti? Šajā gadījumā gan runa ir par dzīvošanu blakus Lielbritānijai. Atbildes meklēja Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".

Interesants fakts – arī īru citur pasaulē ir vairāk nekā pašā valstī. Tā tikai aptuveni pieci miljoni cilvēku dzīvo valstī, savukārt ārpus Īrijas dzīvo vairāk nekā 70 miljoni īru izcelsmes cilvēku.

Šis bijis centrālais iemesls tam, kā īru kultūra un folklora izplatījusies pasaulē.

Līdz ar to arī ar Īriju ir daudzas asociācijas – gan Svētais Patriks, gan mistiskie leprikoni, gan ķelti, gan laimes āboliņš, gan viskijs. Starp citu, daudziem varētu šķist, ka baltais āboliņš ir arī Īrijas nacionālais simbols, jo Svētais Patriks tiek bieži attēlots, to turot rokās, taču patiesībā nacionālais simbols Īrijā ir arfa. Savukārt Svētais Patriks nemaz nav īrs pēc izcelsmes, bet gan romietis, kurš ieradās Īrijā kā vergs.

Īrija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras valsts simbols ir mūzikas instruments – tā pati arfa, protams. To mēs varam redzēt arī uz valsts eiro monētām.

Valsts, uz kuru izceļojuši daudz latviešu, elfi, alus, krogi – ar ko Īrija saistās Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem?

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ziemeļīrijas jautājums

 

Par īru dzīvi blakus lielvalstij runājot, ir jāsāk ar dažus gadsimtus senu vēsturi. Proti, pirms Īrijas brīvvalsts izveidošanas visa Īrijas sala no 1801. līdz 1922. gadam bija daļa no Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes. Īrijas teritorijā veidojās īru unionisti, kas atbalstīja politisko integrāciju ar Lielbritāniju un republikāņiem, kuri vēlējās pilnīgu neatkarību. 1920. gadā salu sadalīja divās pašpārvaldes vienībās — Ziemeļīrijā un Dienvidīrijā. Ziemeļīrija palika Apvienotās Karalistes pārraudzībā un tur atrodas vēl šodien.

Nevar nepieminēt arī Belfāstu un "The Troubles" jeb Nemierus, kas bija gruzdošs (un kaut kur vēl iekšēji ir), etniski  nacionāls konflikts Ziemeļīrijā. Modernajā vēsturē zināmākā aktīvā fāze ilga no1960. gadu beigām līdz 1998. gadam un beidzās ar 1998. gada Lielās piektdienas vienošanos. Lai gan konflikts galvenokārt notika Ziemeļīrijā, teroristiskie uzbrukumi un vardarbība sasniedza arī Londonu.

Galvenais problēmjautājums bija Ziemeļīrijas statuss. Unionisti jeb lojālisti, kas vēsturisku iemeslu dēļ ir protestanti, vēlējās, lai Ziemeļīrija paliktu Apvienotās Karalistes sastāvā. Savukārt īru nacionālisti jeb republikāņi, kas pārsvarā bija īru katoļi, vēlas visas salas apvienošanu.

Ziemeļīrija, Belfāsta, konfliktu laikā.
Ziemeļīrija, Belfāsta, konfliktu laikā.

Konflikts iegājis vēsturē ne tikai ar teroristiskām akcijām, vardarbīgām atriebībām, snaiperiem-masu slepkavām, bet, protams, arī ar nesaskaņām abu pušu militāro grupu iekšienē, masu protestiem un pilsoniskās nepakļaušanās aktiem, pasaulē atbalsis guvušiem tiesas procesiem, bada streikiem cietumos, kā arī iedzīvotāju dalīšanu pēc reliģiskās piederības, Belfāstu sadalošo dzelzs sienu un daudzas citas lietas.

Kopumā 40 gadu laikā tika nogalināti vairāk nekā 3500 cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse bija civiliedzīvotāji. Īru Republikāņu armija bija atbildīga par aptuveni 60% nāves gadījumu, lojālisti – par 40%. Šie trīs ar pusi tūkstoši cilvēku nešķiet tik liels skaitlis, ja mēs salīdzinām ar ļoti, ļoti daudziem citiem konfliktiem, kuros kritušo skaits ir daudz lielāks, bet kultūras darbinieku un politiķu aktivitāšu dēļ šis ir pasaules atmiņā un pat popkultūrā iespiedies konflikts, kas aizrāva daudzus.

Ziemeļīrijas miera process lielā mērā ir arī Eiropas Savienības sasniegums. Fakts, ka sala funkcionē kā vienots veselums un robežas ar Ziemeļīriju nav, apliecina arī šobrīd brīvās iespējas pārvietoties pa visu Īrijas salu.

Ekonomiskais uzplaukums

Te gan jāsaka, ka Eiropas Savienība kopumā ir bijis būtisks pamats īru ekonomikas straujajam uzplaukumam. Savukārt ienākumu palielināšanās – iemesls arī vardarbības līmeņa krišanai. Valstij iestājoties Eiropas Savienībā, tā piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu – vidēji 6% gadā.

Valsts ekonomika ir maza, moderna un no starptautiskās tirdzniecības atkarīga. Primāri valsts galvenās eksporta nozares ir alus, ķīmijas un farmācijas preces, iekārtas un datori, kā arī tekstilizstrādājumi. Starp citu, 2015. gadā 25% Eiropas datoru tika saražoti Īrijā. Baltijas un Polijas darbaspēks Īrijā zina – salā ir pamatīgi attīstīta lauksaimniecība. 

Īrijas karogs.
Īrijas karogs.

Nevar nepieminēt, ka tieši ārvalstu investīcijas ir kļuvušas par Īrijas ekonomikas kodolu. Tas pamatā skaidrojams ar Īrijas zemo uzņēmumu ienākuma nodokli, kas šo valsti padarīja par ierastu galamērķi starptautiskiem uzņēmumiem, kas vēlas maksāt mazāk nodokļu. Piemēram, "Google", "Microsoft", "Apple", "IBM", "Dell", "Intel", "Motorola", "Oracle", "Lotus" un "Boeing Computer Services" galvenās mītnes vai vismaz reģionālie centri atrodas tieši Īrijā. Tomēr 2014. gadā, pieaugot starptautiskajam spiedienam, Īrijas valdība paziņoja, ka tā pakāpeniski ieviesīs stingrākus nodokļu likumus. 

Īrijas ekonomika skaitās viena no bagātākajām pasaulē, nereti pat tiekot ierindota pirmajā vietā pēc statistikas. Īrijas ekonomikas izmērs, dalot to uz iedzīvotāju skaitu jeb IKP uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes lielāks nekā Latvijai.

Īrijas neitralitāte

Īrija ir slavena ar to, ka nav NATO dalībvalsts un ievēro neitralitāti jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad tika noslēgts līgums starp Īriju un Lielbritāniju, kas garantē starptautiski neitrālu pozīciju pēc Beļģijas un Šveices paraugiem.

Tas arī noved pie vēl viena jautājuma, – kādā veidā valsts varēja saglabāt neitralitāti, ja tai bija iekšēji valsts drošības izaicinājumi un kaimiņos konstanti Apvienotā Karaliste?

To vaicājām īru izcelsmes Somijas Ārpolitikas institūta pētniekam Oenam Maknamaram:

Īrijas neitralitāte kļuva jūtama Otrā pasaules kara laikā, taču patiesībā tās pirmsākumi ir meklējumi 20. gadsimta sākumā cīņā par Īrijas neatkarību, kas saskanēja arī ar Pirmā pasaules kara sākumu. Daudzi revolucionāru līderi kļuva pazīstami ar saukli "Mums nevajag ne karali, ne ķeizaru". Tika uzsvērts, ka šis ir imperiālistu karš un Īrijai ir jāturas tālāk, nekarojot ne angļu karalim, ne vācu imperatoram. Taču līdz Pirmā pasaules kara beigām Īrija turpināja būt daļa no Apvienotās Karalistes un daudzi īri šajā kara zaudēja dzīvību. Pēc Pirmā pasaules kara beigām tika uzsākts neatkarības karš, un 1922. gadā Īrija ieguva savu neatkarību.

Veidojās arī jaunās valsts ārpolitika, kura atkal tika pakļauta spiedienam līdz ar Otrā pasaules kara sākumu. Tā brīža premjerministrs Eimons de Valera uzskatīja, ka Īrijai šajā karā arī nav jāiesaistās, jo tādas pilsētas kā Dublina un Korka tiks viegli pakļautas vācu uzlidojumiem. Un, ja mēs paskatīsimies, tad tādas pilsētas kā Belfāsta vai Liverpūle Anglijā, kas atrodas salīdzinoši tuvu, kara laikā tika pamatīgi sabombardētas, bet īru pilsētas izspruka sveikā gandrīz neskartas.

Pēc NATO izveidošanas Īrijas problēma bija tajā, ka viena no vadošajām alianses valstīm bija Lielbritānija, ar kuru Īrijai bija teritoriālie strīdi par Ziemeļīriju. Tieši šī iemesla dēļ Īrijai nebija iespējams būt aliansē kopā ar valsti, ar kuru ir šie teritoriālie strīdi. Tomēr Īrija tūlīt pēc NATO izveides ar Lielbritāniju apsprieda divpusējās aizsardzības paktu ar ASV, taču Savienotās Valstis to noraidīja, uzskatot, ka tas apdraudēs alianses nākotni. Un tas arī kļuva par pamatu Īrijas uzstādījumam, ka valsts paliks neitrāla.

Aukstais karš, ja mēs salīdzinām ar situāciju, piemēram, Baltijas valstīs, Īrijai gandrīz vai pagāja garām. Īrijai bija iespējas izmantot šo laiku, lai atrisinātu savas domstarpības ar Apvienoto Karalisti, un šīs samierināšanās pamatā ir Lielās piektdienas vienošanās.

Tomēr pēdējos gados Īrijas ekonomika ir ievērojami augusi un Īrija ir kļuvusi par lielāku hibrīdās iejaukšanās mērķi. Galvenokārt tas saistīts ar tās tehnoloģiju, gaisa un kosmiskajām tehnoloģijām un nozvejas zonām, taču Īrijas militārās spējas nav varējušas tikt tam visam līdzi.

Vēl viena lieta, ko es gribētu pieminēt – partija "Sinn Fein" ar savu aktivitāti Īrijas sociālās nevienlīdzības jautājumos  pēdējos gados ievērojami vairojusi savu popularitāti. Tā ir partija, kas joprojām ir opozīcijā, taču, visticamāk, nākotnē veidos valdību. Tā ir ļoti revolucionāri nacionālistiska partija, kura vienmēr ir uzsvērusi īru neitralitāti. Mums nevajadzētu gaidīt īpašu progresu Īrijas attiecībās ar NATO, taču viena no "Sinn Fein" politiskajām dilemmām joprojām būs – vai tā turpinās Īrijas status quo ar diezgan vāju aizsardzību, vai arī novirzīs naudu no sociālajiem projektiem spēcīgākai Īrijas neitralitātei un arī aizsardzības spēju vairošanai? Tas viss būs atkarīgs no turpmākajiem trijiem gadiem un tā, vai viņi nonāks valdībā.

 

 

Īrijas galvaspilsēta Dublina.
Īrijas galvaspilsēta Dublina.

Slaveni mūziķi un alus

Īrija ir slavena arī ar daudziem mūziķiem: "The Corrs", "The Cranberries", "U2", "Enya", "The Pogues", "My Bloody Valentine", "Snow Patrol", "Flogging Molly". Daudzi īru mūziķi valdīja deviņdesmito gadu mūzikas scēnā ar hitiem visās pasaules vietās katrai gaumei un vēlmēm. Protams, nevar nepieminēt arī "The Cranberries" slaveno dziesmu "Zombie", kurā pievēršas Ziemeļīrijas konfliktam.

Īrija septiņas reizes uzvarējusi Eirovīzijas dziesmu konkursā. Līdz Zviedrijas pārstāves "Loreen" uzvarai 2023. gadā Īrija bija visvairāk Eirovīzijā 1. vietu ieguvusī valsts. Nācijas pārstāvji Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušies 49 reizes, kopš tas pirmo reizi notika 1956. gadā. Kopš tā laika viņi ir izlaiduši tikai divus konkursus: 1983. gadā Minhenē un 2002. gadā Tallinā.

Runājot par Īriju, nevar nepieminēt alus darīšanas vēsturi, kas sniedzas vairāk nekā 5000 gadu senā pagātnē. Īrijā ir trīs galvenie alus ražotāji – "Guinness", "Smithwicks" un "Harp Lager". Dublinā, Īrijas galvaspilsētā, katru dienu tiek saražots vismaz desmit miljoni pinšu "Guinness" alus. Īrija ieņem sesto vietu pasaulē pēc vidējā alus patēriņa uz vienu cilvēku.

"Diplomātiskās pusdienas"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti