Malaizija ir valsts, kuru raksturo kontrasti. Valsts ir apveltīta ar mūžzaļajiem mežiem, skaistiem piekrastes ūdeņiem, kā arī ar unikālu savvaļas dzīvnieku pasauli un daudzveidīgu augu valsti. Malaizijā sastopami gan Malajas tīģeri, gan raflēzijas, kas ir uzskatāmas par pasaulē lielākajiem ziediem. To diametrs pārsniedz vienu metru.
Tajā pašā laikā Malaiziju raksturo arī bagāta arhitektūra un modernas augstceltnes. Tā, piemēram, Malaizijā ir redzami Petronas torņi, kas līdz 2004. gadam bija augstākā ēka pasaulē. To augstums pārsniedz 450 metrus. Neskatoties uz to, ka Petronas torņi zaudēja savu pozīciju kā augstākā celtne, tā vēl aizvien pasaulē saglabā savu vietu kā augstākā dvīņu ēka.
Stāstot par Malaiziju, svarīgi ir pieminēt pašas valsts uzbūvi, kas, atšķirībā no citām valstīm, ir pavisam nepierasta. Pirmkārt, Malaizija ģeogrāfiski atrodas uz Malaizijas pussalas, Borneo salas un papildu salām, kas atrodas Borneo piekrastē. Otrkārt, Malaizija ir federāla konstitucionāla monarhija, līdz ar to tā sastāv no 13 štatiem, no kuriem deviņi ir monarhijas un četri tiek pārvaldītas ar gubernatora palīdzību.
Malaizijas valsts teritorijā dzīvo apmēram 33 miljoni iedzīvotāju, no kuriem tikai puse iedzīvotāju ir malajieši. Otru pusi sastāda tādas mazākumtautības kā ķīnieši vai indieši. Kas ir interesanti – valstī pamata reliģija ir islāms.
"Malaysia Airlines" lidmašīnas, atpūta, eksotika, skaisti laikapstākļi, džungļi – ko Rīgas ielās sastaptie cilvēki zina par Malaiziju?
Kompleksā iekšpolitika
Malaizijas valsts multietniskā un ģeogrāfiskā uzbūve pamatīgi ietekmē tās iekšpolitiku, tādēļ tās iekšējā uzbūve ir kompleksa, bet ne mazāk aizraujoša.
Vēsturiski Malaizijas valsts uzbūvi ir ietekmējusi valsts pakļautība Lielbritānijas kolonijai. Malaizijas pussalas 1946. gadā tika apvienotas un nosauktas par Malajas Savienību. Iegūstot neatkarību, 1957. gadā neatkarīgā Malaja apvienojās ar toreiz vēl esošajām Lielbritānijas kolonijām: Ziemeļborneo, Saravaku un Singapūru. Vēlāk, sākoties nemieriem un pārpratumiem starp Malaiziju un Singapūru, tā izstājās no Savienības.
Kopš tā laika Singapūra kļuva par neatkarīgu valsti. Tomēr vēl aizvien pastāv teorija, kas apgalvo, ka Malaizijas nosaukumā, saiklis "si" attiecas uz Singapūras valsts nosaukumu.
Lielbritānijas koloniālās varas mantojums ir cieši iesakņojies valsts valdības sistēmā. Valsts parlamenta pamatā ir Vestminsteras sistēma. Malaizijas parlaments ir divpalātu parlaments, kas sastāv no trīs sastāvdaļām – pārstāvju palātas ar 222 parlamenta deputātiem, valsts asamblejas ar 70 senatoriem, no kuriem 26 ievēlē štatu likumdošanas asamblejas, bet pārējos 44 ieceļ monarhs, un paša valsts monarha.
Deviņus štatus Malaizijā pārvalda sultāni, bet atlikušie četri štati, kas nav monarhijas, tiek pārvaldīti ar gubernatoru palīdzību. Deviņi sultāni un četri gubernatori kopā veido Valdnieku konferenci, kas uz piecu gadu termiņu ieceļ Malaizijas monarhu. Monarhu ieceļ pēc sistemātiskas rotācijas starp deviņiem monarhiem.
Šāda rotējoša monarhijas sistēma ir vienīgā pasaulē, līdzība varbūt vēl varētu būt redzama tikai Komorsas valsts gadījumā ar rotējošo prezidenta sistēmu.
Spratlija salu strīds
Malaizijas ārpolitikā tiek piekopts neitralitātes princips ar mērķi uzturēt maksimāli mierīgas attiecības ar visām valstīm neatkarīgi no to politiskās sistēmas.
Vēsturiski Malaizijas valdība ir mēģinājusi attēlot Malaiziju kā progresīvu islāma nāciju, vienlaikus stiprinot attiecības ar citām islāma valstīm. Tomēr neitrālas politikas ievērošanā Malaizijā ir savi drošības izaicinājumi, un par vienu no tiem ir uzskatāms Spratlija salu strīds.
Konflikta pamatā ir Ķīnas pieaugošā loma strīdīgajā Dienvidķīnas jūras daļā.
Vēsturiski Malaizija ir izvairījusies no konfliktiem ar Ķīnu, tomēr pēc 2013. gada Ķīnas kuģu iebrukuma Malaizijas teritoriālajos ūdeņos Malaizija ir kļuvusi aktīva Ķīnas politikas nosodīšanā.
No 2016. gada līdz 2019. gadam Ķīnas krasta apsardzes un flotes kuģi Malaizijas ūdeņos iebrukuši 89 reizes.
Tas novedis pie vēl vienas problēmas – valsts drošības izaicinājumiem un pastāvēšanas un attiecībām ar Ķīnu.
Par šo Malaizijas situāciju detalizētāk pastāstīja Malaizijas Jūras institūta pētnieks Alifs Imrans Hidajats:
Malaiziju veido divas daļas. Viena ir savienota ar Dienvidaustrumāzijas kontinentālo daļu, otra atrodas jūrā – Borneo salā. Malaizijas rietumu daļa, kas ir savienota ar kontinentu un kur atrodas arī mūsu galvaspilsēta Kualalumpura, atrodas salīdzinoši tālu no Ķīnas. Taču austrumu daļa ir tieši blakus Dienvidķīnas jūrai, kur visu laiku notiek strīdi par salu suverenitāti un kur Ķīna ir novilkusi tā dēvēto "deviņu svītru līniju", nosakot savas teritoriālās pretenzijas. Mums tas rada diezgan lielu apdraudējumu, jo daudzas valstis, īpaši jau Ķīna, uz šīm strīdīgajām salām izvieto savus spēkus, militārās bāzes un pastiprina bruņojuma klātbūtni.
Jāsaka, ka Malaizijai un Ķīnai ir ļoti dziļas ekonomiskās un kulturālās saites, tāpēc ikdienas dzīvē mēs nekādu apdraudējumu nejūtam. Mēs esam dzīvojuši blakus Ķīnai gandrīz tūkstoš gadu, un mēs esam baudījuši ekonomiskās sadarbības sniegtās priekšrocības. Taču jāatzīst, ka pēdējā laikā ir manāma tāda kā apcelšana no Ķīnas puses. Pret mūsu zvejniekiem un mūsu naftas meklēšanas kuģiem vēršas ķīniešu robežsargi ar saviem iespaidīgajiem karakuģiem. Arī mūsu ekonomiskajā zonā regulāri ielido Ķīnas gaisa spēku lidmašīnas. Tā ir viena no Ķīnas īstenotajām taktikām, lai, ja tā var teikt, pārbaudītu ūdeņus.
Lai arī patiešām mēs ikdienas dzīvē neizjūtam Ķīnas apdraudējumu, to ļoti labi apzinās gan mūsu militārais personāls, gan mūsu valdība. Tāpēc mēs cenšamies konfliktus atrisināt diplomātiskā ceļā ar mierīgiem līdzekļiem.
Ķīnas ietekme ekonomikā
Ķīnas ietekme ir vērojama arī ekonomikā. Ķīniešu skaits veido ceturto daļu no visas Malaizijas iedzīvotājiem, tomēr 70% no Malaizijas tirgus kapitāla pieder Ķīnai. Ķīnas uzņēmumu lielākā daļa ir redzama bambusa tīklos, aizjūras Ķīnas uzņēmumu tīklos. Principā valsts strādā pie tā, lai samazinātu ekonomikas atkarību no eksporta. Jo valsts pamata sektors balstās uz eksportu. Malaizijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir tikai par 3 tūkstošiem eiro mazāks nekā Latvijai – Malaizijai gandrīz 25 tūkstoši, bet Latvijai 28 tūkstoši eiro.
Malaizija savulaik ir bijusi arī lielākā alvas, gumijas un palmu eļļas ražotāja pasaulē. Ražošanas nozarei ir liela ietekme valsts ekonomikā, lai gan Malaizijas ekonomiskā struktūra no tās attālinās.
Malaizija ir otrā lielākā palmu eļļas ražotāja. Saražojot 26% no pasaules produkcijas, to apsteidz tikai Indonēzija, kas saražo 58% no pasaules palmu eļļas produkcijas.
Tūristu vilinājumi
Tomēr mūsdienās Malaizija vairāk ir zināma ar tās tūrisma sektoru. Cenšoties dažādot ekonomiku, valdība ir centusies palielināt tūrismu uz Malaiziju. Līdz ar to tūrisms ir kļuvis par Malaizijas trešo lielāko ārvalstu valūtas avotu.
No 2013. gada līdz 2014. gadam Malaizija ir bijusi viena no labākajām vietām pasaulē, kur doties pensijā, un valsts ieņēma trešo vietu globālajā pensionēšanās indeksā.
Šis indekss ir mēģinājums izpētīt faktorus, kas veicina pensionēšanās drošību, un nodrošināt salīdzināšanas rīku par labāko praksi pensionēšanās politikā.
Malaizija pat ļāvusi ārzemniekiem dzīvot valstī ar ilgtermiņa vīzu līdz 10 gadiem. Un vēl 2016. gadā Malaizija ieņēma piekto vietu kategorijā "Pasaulē labākās pensijas oāzes", vienlaikus ierindojoties pirmajā vietā kā labākā vieta Āzijā, kur doties pensijā. Šāds reitings ņem vērā 23 dažādus faktorus, tostarp emigrantu kopienas raksturu, to, cik valstī viegli ir pielāgoties vienatnē vai LGBT cilvēkam, cik pretimnākoši ir vietējie iedzīvotāji, cik viegli sarunāties angliski.
Vēl daži interesanti fakti
Malaizija ir valsts, kurā ir sastopams duriāns – auglis, kura nosaukums malajiešu valodā nozīme "augļu karalis". Tam ir ārkārtīgi spēcīga smarža, kas var izraisīt vemšanu un sliktu dūšu apkārtējos cilvēkus.
Malaizijā ir sastopama arī "augļu karaliene" – mangostāna, tropu auglis, kas veido sasaluma, atvēsinošo sajūtu, principā sasaldējot mēles kārpiņas.
Malaizijas zeme ir arī lielceļu valsts.
Lielceļu īpatnība slēpjas tajā, ka visi štati savā starpā ir savienoti, veidojot vairāk kā 65 877 kilometrus garu lielceļu. Šis posms ir daudz garāks nekā kopējais Zemes apkārtmērs, kas ir 40 075 kilometri.
Valstī, starp citu, ir izveidots arī lielākais apļveida krustojums pasaulē.
Par Zemi un kosmosu runājot, Malaizijas astronauts Datuks Dr. Šeihs Mušafars Šukors bija pirmais astronauts, kas savas misijas laikā 2007. gadā kosmosā ievēroja ramadānu, neskatoties uz kosmosa misijas stingrību. Tādā veidā viņš kļuva par pirmo musulmani, kurš kosmosā ir ievērojis ramadānu.
