Par juridiski nesaistošo dokumentu nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret, bet 32 valstis atturējās.
Kā jau bija gaidāms, pret bija vienīgi autoritārās zemes un ciešas Krievijas sabiedrotās – Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija. Atturējās Ķīnas Tautas Republika, vairākas Krievijas pierobežas zemes, kā arī attīstības valstis.
Balsojums notika pēc divu dienu debatēm, kurās Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja starptautisko sabiedrību izvēlēties "starp labo un ļauno".
Savukārt mūsu valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Krievijas rīcību nosaka tās impēriskās un koloniālās ambīcijas. ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm ir īpašs pienākums uzturēt starptautisko mieru un drošību, bet Maskava mēģina mainīt citas suverēnas valsts robežas, izmantojot militāru spēku.
Tikmēr Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels rezumēja, ka balsojums skaidri parāda starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukrainai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
