ANO ekspertu grupa aicina Poliju, Lietuvu un Latviju izbeigt strupceļu pie Baltkrievijas un ES robežas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 1 mēneša.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) aicina vairākas valstis, tai skaitā arī Latviju steidzami rīkoties, lai glābtu dzīvības un novērstu turpmākas patvēruma meklētāju ciešanas pierobežas zonās starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību (ES), aģentūrai LETA pavēstīja UNHCR.

Birojs aģentūrai LETA pavēstīja, ka starp Baltkrieviju un Poliju, Lietuvu un Latviju līdz šim bojā gājušas astoņas personas.

UNHCR aģentūru LETA informēja, ka joprojām pie Baltkrievijas robežas ir manītas vairākas patvēruma meklētāju, bēgļu un migrantu grupas, kuras vairākas nedēļas ir iesprostotas un uzturas smagākajos apstākļos. UNHCR brīdina, ka, tuvojoties ziemai, situācija vēl vairāk un strauji pasliktināsies, un cilvēku dzīvības tiks apdraudētas.

Birojā sacīja, ka nav pieļaujama situācija, kad cilvēki ir gājuši bojā un citu dzīvības netiek aizsargātas. UNHCR pārstāvji uzskata, ka patvēruma meklētājus starp Baltkrievijas-Polijas, Lietuvas un Latvijas robežu var raksturot kā ķīlniekus politiskā strupceļā, kas tagad ir jāatrisina.

UNHCR informēja, ka pašlaik pie Polijas-Baltkrievijas robežas uzturas 32 afgāņu sievietes, vīrieši un bērni, kuri kopš augusta vidus ir nonākuši neizpratnē un atrodas nelabvēlīgos apstākļos, tādējādi nevar piekļūt patvērumam un saņemt jebkāda veida palīdzību. Viņiem nav pienācīgas pajumtes vai aizsardzības no aukstajiem laika apstākļiem, kā arī nav droša pārtikas vai ūdens avota.

UNHCR iepriekš noskaidroja, ka 16 šīs grupas afgāņi šonedēļ mēģināja šķērsot Poliju, bet viņiem ir liegta iespēja lūgt patvērumu. Viņiem arī tika liegta pieeja juridiskajai palīdzībai, un vēlāk patvēruma meklētāju grupa stundu laikā tika pārmesta pāri robežai uz Baltkrieviju.

UNHCR līdz šim, neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, nav dota piekļuve, lai satiktu iesprostoto grupu no Polijas puses, lai gan dažas reizes tai varēja piekļūt no Baltkrievijas puses, tādējādi sniedzot nepieciešamo palīdzību. Tāpēc birojs iestājas par šīs grupas piekļuvi patvērumam, jo afgāņi ir izteikuši vēlmi lūgt patvērumu Baltkrievijā vai Polijā.

Birojā norāda, ka pašlaik abas puses ir ignorējušas viņu lūgumu pēc patvēruma, tādējādi skaidri pārkāpjot starptautiskās bēgļu tiesības un starptautiskās cilvēktiesības.

UNHCR mudina Baltkrieviju un Poliju kā 1951.gada Bēgļu konvencijas parakstītājas ievērot savas starptautiskās juridiskās saistības un nodrošināt piekļuvi patvērumam tiem, kas to meklē pie savām robežām.

Birojā uzskata, ka cilvēkiem ir jāspēj īstenot savas tiesības tur, kur viņi atrodas, vai tas ir Baltkrievijā, vai Polijā, vai citās ES valstīs, kur viņi var atrasties. Viņiem ir jānodrošina iespēja meklēt patvērumu, piekļuve juridiskajai palīdzībai, informācijai un atbilstoša izmitināšana.

UNHCR mudina visas iesaistītās iestādes veikt individuālus novērtējumus, lai noteiktu un risinātu humānās un starptautiskās aizsardzības vajadzības un rastu dzīvotspējīgus risinājumus. Tāpat UNHCR ir gatava atbalstīt visas iesaistītās iestādes šajā procesā kopā ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Jau ziņots, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti