Viņi norāda, ka Krievijas īstenotie masveida uzbrukumi Ukrainai bija sagaidāmi, jo agresorvalsts rudenī un ziemas sākumā apzināti uzkrāja raķetes.
Domnīcas analītiķi brīdina, ka Krievija turpinās veikt plaša mēroga triecienus Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai, mēģinot iedragāt iedzīvotāju morāli un valsts spēju militāri pretoties Krievijas agresijai.
Kā savā ziņojumā skaidro institūta analītiķi, pēdējo mēnešu laikā krievi veikuši virkni dažāda mēroga triecienu Ukrainai.
Tam viņi izmantoja dažādas bezpilota lidaparātu, spārnoto un ballistisko raķešu kombinācijas. Vienlaikus ienaidnieks izmantoja vai nu tikai "Shahed" dronus, vai arī dronus kombinācijā ar mazāku raķešu skaitu.
The strike package that Russian forces launched on December 29 appears to be a culmination of several months of Russian experimentation with various drone and missile combinations and efforts to test Ukrainian air defenses. (1/3) https://t.co/YkPtlPRZp0
— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) December 30, 2023
Kā norāda ISW, piektdienas masveida uzbrukumā krievi izmantoja 36 dronus "Shahed" un vairāk nekā 100 dažāda veida raķetes.
Pēc analītiķu domām, okupanti izmanto dronus, lai apietu pretgaisa aizsardzību, bet raķetes – maksimālu postījumu nodarīšanai iecerētajiem mērķiem.
"Krievija 2023.gada rudenī un ziemas sākumā, visticamāk, apzināti uzkrāja dažāda veida raķetes, lai izveidotu daudzveidīgāku triecienu sistēmu un izmantotu pieredzi, kas gūta dažādās nesenās izlūkošanas un izpētes misijās," norādīja ISW.
Krievijas piektdien veiktajos uzbrukumos Ukrainai dzīvību zaudēja vismaz 30 cilvēki un vairāk nekā 160 tika ievainoti.
Agresorvalsts triecienos izmantoja 158 dronus un dažāda veida raķetes. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 114 dronus un raķetes.
Krievija naktī uz piektdienu veica sen nepieredzēta vēriena uzbrukumu Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, kas bija plašākais gaisa trieciens kopš kara pirmajām dienām.
Starp uzbrukumos cietušajām ēkām ir skolas, dzemdību nams, tirdzniecības centrs un daudzdzīvokļu mājas, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
"Šodien Krievija sita ar teju visu, kas ir tās arsenālā," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka tas ir "rekordliels raķešu skaits" un "masveidīgākais raķešu uzbrukums" kara laikā, neskaitot pirmās dienas, kad notika pastāvīga bombardēšana.
Ukrainas prezidents Zelenskis piektdien vakarā pateicās ārkārtas dienestiem, kas visas dienas garumā sagrauto ēku gruvešos turpināja meklēšanas un glābšanas darbus.
Viņš arī slavēja pretgaisa aizsardzības spēkus par efektīvo darbu, taču atzina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai Ukrainas debesis būtu drošas.
"Ir svarīgi, lai pasaule reaģētu uz šo pēdējo terora aktu. Daudzu valstu vadītāji jau ir pauduši atbalstu Ukrainai un ukraiņiem, un es esmu pateicīgs visiem. Īpaši tiem, kas palīdzēja mūsu valstij ar pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu. Mūsu pretgaisa aizsardzības spēki šodien paveica ļoti daudz, ņemot vērā to, ka Krievijas teroristi apzināti centās apiet mūsu aizsardzības sistēmas.
Mēs turpināsim stiprināt mūsu pretgaisa aizsardzību un strādāsim pie tā, lai karš atgrieztos pie šiem nezvēriem – mājās, Krievijā, no kurienes tas atnāca," sacīja Zelenskis.
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Krievijas uzbrukumi bija "skarbs atgādinājums pasaulei, ka pēc gandrīz divus gadus ilgušā postošā kara (Krievijas prezidenta Vladimira) Putina mērķis paliek nemainīgs - iznīcināt Ukrainu un pakļaut tās iedzīvotājus". Baidens piebilda, ka pasaulei ir jāaptur Putins.
ASV prezidents kārtējo reizi vērsās pie Kongresa ar mudinājumu nekavējoties apstiprināt papildu militāro palīdzību Ukrainai vairāku desmitu miljardu dolāru vērtībā, jo pretējā gadījumā ukraiņi nesaņems ieročus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ir nepieciešamas valsts aizsardzībai.
Krievijas asiņainos raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainai nosodīja arī ANO ģenerālsekretāra vietnieks Haleds Hiari:
"Ģenerālsekretārs visstingrākajā veidā nosoda šausminošos uzbrukumus pilsētām visā Ukrainā. Uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums, tie ir nepieņemami un nekavējoties jāpārtrauc."
Ukraina šonakt atbildēja uz Krievijas vakardienas uzbrukumiem, apšaudot Brjanskas, Kurskas, Orlas un Maskavas apgabalus ar droniem.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt visus 32 ukraiņu palaistos dronus.
Arī Sevastopoles pilsētā okupētajā Krimas pussalā šonakt bija dzirdami sprādzieni. Okupācijas varasiestādes apgalvo, ka esot noticis mēģinājums uzbrukt ar jūras dronu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
