Sestdien publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas kārtējā ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē norādīts, ka piektdienas uzbrukums bijis pirmā masīvā raķešu apšaude kopš marta sākuma.

Šajā triecienā tika izmantots mazāks raķešu skaits nekā ziemā, un šķiet, ka tas nebija vērsts pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

Pastāv reālistiska iespēja, ka Krievija mēģināja trāpīt Ukrainas armijas rezerves vienībām un rietumu nesen piegādātajai kara tehnikai, teikts ziņojumā.

Britu eksperti atzīst, ka Krievija acīmredzami neefektīvi izvēlas mērķus un militāro izdevīgumu stāda augstāk nekā tādas iespējamās blaknes kā civilistu bojāeja.

KONTEKSTS:

Naktī uz piektdienu Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva 23 spārnotās raķetes, no kurām ukraiņu zenītartilēristi 21 notrieca. Taču viena no spārnotajām raķetēm trāpīja daudzstāvu dzīvojamajā mājā Umaņā, nogalinot vismaz 23 cilvēkus. Apšaudes laikā arī Dņipro notriektas krievu raķetes atlūzas nogalināja kādu sievieti un viņas trīsgadīgo meitu.

Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu. 

Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.