Šāda piezīme izteikta kā brīdinājums Sji, lai viņš nemaina savu prokrievisko nostāju, uzskata izdevums.

Putins šādi centies pārliecināt Pekinu, ka Krievijai kara ieilgšana ir izdevīga un ka Maskava galu galā būs uzvarētāja, neraugoties uz to, ka tajā brīdī situācija nebija tai par labu, norāda "Nikkei".

Ņemot vērā šos vārdus, izdevums secina, ka nevajadzētu ticēt Putina signāliem par gatavību uguns pārtraukšanai, kas pausti pa diplomātiskajiem kanāliem.

Laikraksts "New York Times" 23. decembrī, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka Putins kopš septembra ar starpnieku palīdzību pauž Kijivai un tās Rietumu sabiedrotajiem, ka ir gatavs pārtraukt uguni un iesaldēt konfliktu pašreizējās robežās, tas ir, paturēt okupētās teritorijas.

Iespējams, Putins, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, grib radīt ilūziju, ka virzās uz mieru, cerot, ka tas var sekmēt labāku rezultātu balsojumā, norāda "Nikkei".

Vienlaikus izdevums uzskata, ka Ķīnas vadība diez vai tic Putina paziņojumiem par apņēmību karot piecus gadus.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".