Viens no modeļiem, ko izskata ES dalībvalstis, ir finansiālās palīdzības nodrošināšana, aizņemoties līdzekļus.

Saskaņā ar laikraksta avotu teikto, ES dalībvalstis varētu uzņemties finanšu garantijas saistības, kas dotu Eiropas Komisijai (EK) iespējas aizņemties kapitāla tirgos nepieciešamo summu, lai sniegtu palīdzību Ukrainai.

FT norādīja, ka līdzīgs mehānisms tika izmantots 2020. gadā, kad EK, Covid-19 pandēmijas laikā, sniedza ES dalībvalstīm palīdzību 100 miljardu eiro apmērā īstermiņa darba atbalsta programmām.

Laikraksts atzīmēja, ka šī risinājuma priekšrocība ir tāda, ka nav nepieciešamas garantijas no visām 27 ES dalībvalstīm, bet gan no bloka dalībvalstīm ar augstu kredītreitingu.

Dažām valstīm, tostarp Vācijai un Nīderlandei, būs nepieciešams parlamenta apstiprinājums, lai sniegtu valsts garantijas. Amatpersonas cer, ka šo procesu izdosies pabeigt laikus, lai līdz martam varētu sniegt palīdzību Ukrainai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau decembra vidū brīdināja, ka viņa izmantos laiku līdz nākamajam dalībvalstu līderu samitam, kas paredzēts februāra sākumā, lai sagatavotu plānu B finansiālai palīdzībai Ukrainai.

"Jūs varat iedomāties, ka naudas pārdalīšana un prioritāšu maiņa prasīja veikt sarežģītas izvēles. Mēs esam šīs izvēles veikuši. Tomēr mēs nevarējām panākt vienprātību, jo Ungārija nebija gatava izteikt atbalstu. Tagad mums būs jauna tikšanās nākamā gada sākumā. Mēs, Eiropas Komisija, izmantosim šo laiku, lai nodrošinātu, ka, lai vai kas notiktu nākamajā Eiropadomē, mums tik un tā būtu darboties spējīgs risinājums."

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".