Ikvakara videouzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka izdevies notriekt vairāk nekā 30 spārnotās raķetes. Bijuši vairāki trāpījumi, un dažviet nokrita lādiņu atlūzas.
Ukrainas Gaisa spēki precizēja, ka notriektas kopumā 36 Krievijas spārnotās raķetes. Trīs "Kalibr" raķetes tika pārtvertas pirmajā triecienu sērijā pēcpusdienā, bet 33 cita veida raķetes – agrā pēcpusdienā. Tās palaistas no astoņiem ienaidnieka bumbvedējiem "Tu 95".
Raķetes tikušas notriektas virs Kijivas un Harkivas apgabaliem, kā arī virs Dnipro pilsētas. Vēl viens trieciens tika vērsts pret Hmeļnickas apgabalu Ukrainas rietumos. Vairākās apdzīvotās vietās šajā apgabalā nokrita notriekto raķešu fragmenti. Uz apgabalu izšautas gan spārnotās raķetes, gan grūti pārtveramās hiperskaņas raķetes "Kinžal".
Kā uzsvēra Zelenskis, svarīgi bijis parādīt, ka ienaidniekam neizdosies masveidīgi triecieni.
Prezidents arī pieminēja pirmo Ukrainas – NATO padomes ārkārtas sēdi par ostu blokādi un Itālijas parlamenta augšpalātas lēmumu atzīt holodomoru par ukraiņu tautas genocīdu. Šis svarīgais solis atjaunojot vēsturisko taisnīgumu, godina miljoniem upuru un brīdina nākamās paaudzes par genocīda noziegumiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
