Frontei tuvākajos ciemos, piemēram, Harkivas apgabalā, turpinās civiliedzīvotāju evakuācija.
"Pierobežas kopienās – tādās kā Volčanska, Kupjanska, mums bija un šobrīd joprojām turpinās evakuācija. Tur joprojām ir iedzīvotāji," vēsta Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītāja vietnieks Jevgens Ivanovs.
"Tiem, kas tur paliek, tiek sniegta visa nepieciešamā humānā palīdzība, bet evakuācija turpinās un mēs uzsveram nepieciešamību evakuēties – īpaši ģimenēm ar bērniem – no tādām vietām kā Kupjanska."
Frontē turpinās sīvas kaujas
Atsevišķās vietās Kupjanskas apkaimē notiek arī iedzīvotāju piespiedu evakuācija. Kā stāstīja Ivanovs, kopumā pēdējā mēneša laikā, kopš 23. septembra, Harkivas apgabalā vien no pierobežas ciemiem evakuēti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.
Ukrainas frontē pašlaik nav būtisku izmaiņu, salīdzinot ar situāciju iepriekšējās dienās.
Kā ziņo Ukrainas Bruņotie spēki, turpinās ļoti sīvas kaujas. Pēdējo dienu laikā pienāk informācija par atsevišķu ukraiņu vienību aktivitātēm Hersonas apgabala okupētajā daļā – ienaidnieka aizmugurē, taču detalizētāk nekas nav zināms.
Smagas cīņas joprojām notiek Avdijivkas apkaimē, kur iebrucējs koncentrējis milzīgus spēkus, cenšas aplenkt pilsētu, bet ukraiņi sekmīgi pretojas. Pēdējās dienās tur novērojams, ka samazinājušās cīņas uz zemes, bet Krievija pastiprinājusi gaisa uzbrukumus.
Pēdējo dienu laikā vien tur nomestas ap 40 aviobumbas. Taču ukraiņi karavīri apņēmīgi pretojas, un okupantu karaspēkam nodarīti lieli zaudējumi.
Apšaudē cietušas atomelektrostacijas ēkas
Krievija aizvadītajā naktī izmantojusi arī 11 "Shahed" dronus uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un civilajai infrastuktūrai. Visi droni notriekti, taču to atlūzu kritiena rezultātā cietuši vismaz 16 cilvēki un nelieli bojājumi nodarīti arī Hmeļņickas atomelektrostacijas ēkām.
Kā vēsta Ukrainas Enerģētikas ministrija, Krievija uzbrukusi objektam netālu no atomelektrostacijas, un, atlūzām krītot, noticis sprādziens, kura laikā izsisti logi diviem atomelektrostacijas korpusiem.
Taču bojājumi nav radījuši radiācijas noplūdes draudus. Bojājumi nodarīti diviem korpusiem, kur atradās administrācijas telpas, saimniecības daļa un laboratorijas.
Nodarīti arī nelieli elektrolīniju bojājumi, Hmeļņickas apgabala Slavutas un Netišinas pilsētās bez elektrības palikuši 1860 patērētāji.
Ukrainas dienesti uzbrukumu nosaukuši par absolūtu Krievijas bezatbildību. Eksperti norāda, ka, uzbrūkot ar kamikadzes tipa droniem tik dziļi frontes aizmugurē, palielinās risks tiem novirzīties no kursa, līdz ar to tēmēt pa atomelektrostacijām, kas ir ārkārtīgi bīstami.
Ukrainas Enerģētikas ministrija norāda, ka šis ir kārtējais Krievijas mēģinājums iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, piebilstot, ka tagad Krievija ķeras klāt pie tik bīstamiem objektiem kā atomelektrostacijas.
Tikmēr Hersonas apgabala Berislavas pilsētā, kas atrodas netālu no okupantu uzspridzinātā Kahovkas dambja, artilērijas apšaudē bojātas un iznīcinātas vairākas dzīvojamās mājas. Bojā gājis viens un ievainoti vismaz četri cilvēki, to skaitā 12 gadu vecs zēns.
Nedēļas sākumā vietējās varasiestādes izdevušas pavēli evakuēt ģimenes ar bērniem no trīs Hersonas apgabala rajoniem. Šeit būtiski pieauguši Krievijas spēku īstenoti gaisa un artilērijas uzbrukumi.
Krievijas uzbrukumi notikuši arī citās vietās Ukrainā – artilērijas apšaudes pēdējās diennakts laikā notikušas vairāk nekā 100 apdzīvotās vietās Černihivas, Sumu, Harkivas, Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
