"Vēstnieks šodien neieradās Ārlietu ministrijā, lai paskaidrotu incidentu saistībā ar Krievijas spārnoto raķeti, kas 24. martā pārkāpa Polijas gaisa telpu," žurnālistiem sacīja ministrijas preses pārstāvis Pāvels Vronskis.

Polijas Aizsardzības ministrija svētdien pavēstīja, ka agrā rītā nepilnu minūti tās gaisa telpā bija ielidojusi viena no Krievijas tāldarbības aviācijas palaistajām spārnotajām raķetēm. 

Raķete Polijas telpā ielidoja netālu no Ļubļinas vojevodistes Oserdovas ciema un tur atradās 39 sekundes. Šajā laikā to novēroja Polijas militārās radaru sistēmas, norādīja ministrija.

Uz notikušo tūlītēji reaģējuši Polijas un arī NATO spēki. 

Tā arī nav pirmā reize, kad Krievijas raidītās raķetes būtu ielidojušas vai pat nokritušas Polijas gaisa telpā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.