Jurijs Ihnats sacīja, ka Krievija pašlaik cenšas izdibināt, kā Ukrainas spēkiem izdevās notriekt iznīcinātājus, kurus izmantoja, lai palaistu vadāmās aviobumbas uz mērķiem Ukrainas dienvidos.
Ukraina nav atklājusi, ar ko notrieca Krievijas lidaparātus, bet militārie eksperti ir izteikuši pieņēmumu, ka šajā gadījumā varētu būt izmantotas ASV piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".
Arī Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka apliecināja, ka Krievijas aviācijas aktivitāte dienvidu virzienā pēc incidenta ar Krievijas bumbvedējiem ir ievērojami samazinājusies.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".