Tikmēr sprādzieni naktī dzirdēti arī vairākās vietās okupētajā Krimā. Vienā no vietām ticis dots trieciens Krievijas munīcijas noliktavai.
Drons nokritis netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas
Maskavas iedzīvotāji vēsta, ka dzirdējuši sprādzienus vairākās pilsētas vietās.
Dažos video, kas publicēti sociālajos medijos ir redzams un arī ļoti labi dzirdams viens no droniem, kas šorīt agri no rīta lidinājās virs Maskavas. Zināms, ka droni virs pilsētas manīti ap plkst.4 no rīta.
"Skaļš troksnis. Pirmā doma – pērkons. Izeju uz balkona un skatos, ka paceļas dūmi. Vējš tos aiznesa uz upes pusi. Atbraucu te ar velosipēdu. Te jau viss bija noslēgts. Te apdeguši koki, sabojāts jumts, septītajā stāvā izsisti stikli," vēsta kāds aculiecinieks.
Viens no droniem Lihačeva prospektā trāpījis biznesa centra ēkai un apkārtējām ēkām izsisti stikli un daļēji bojāts jumts.
Savukārt otrs bezpilota lidaparāts nokritis Komsomoļskas prospekta rajonā netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Abās vietās tika apturēta satiksme.
Ministrija paziņojusi, ka šorīt ticis izjaukts Ukrainas uzbrukums ar diviem bezpilota lidaparātiem objektiem Maskavā. Tiek norādīts, ka droni nogāzti, sabojājot to elektroniku.
Ukrainas medijs "Pravda.ua", atsaucoties uz avotu Ukrainas drošības struktūrās vēsta, ka uzbrukumu īstenojis Ukrainas izlūkdienests. Citējot avotu: "Brīvprātīgo un struktūru sadarbība dod labus rezultātus. Turpinājums sekos".
Krimā uzsprāgušas okupantu munīcijas noliktavas
"Telegram" kanālos atrodama informācija, ka sprādzieni šonakt dzirdēti arī vairākās Krimas pilsētās.
Okupācijas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens Krimā izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā Džankojas rajonā.
Tur apturēta dzelzceļa satiksme un arī satiksme uz autoceļa, kas ved no Džankojas uz Simferopoli. Evakuēti tuvējo ciematu iedzīvotāji 5 kilometru rādiusā no sprādziena vietas. Tiek ziņots arī par sprādzieniem Krasno Hvardijskes rajonā, kur atrodas okupantu lidlauks.
Šonakt Krievija ar trieciendroniem "Shahed" atkal uzbrukusi Odesas apgabalam. Vairākus dronus izdevies notriekt pretgaisa aizsardzības spēkiem, taču ir arī trāpījumi.
Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" ziņo, ka triecieni iznīcinājuši Donavas ostā angāru ar labību, sabojājuši rezervuārus cita veida kravu glabāšanai un izraisījuši ugunsgrēku vienā no ražošanas telpām, kas nekavējoties nodzēsts. Ievainoti vismaz seši cilvēki.
Odesā cietusi Grieķijas konsulāta ēka
Jau vēstīts, ka Krievijas gaisa triecienos naktī uz svētdienu Odesā cietuši 25 arhitektūras pieminekļi, tostarp Ukrainas pareizticīgo baznīcas Apskaidrošanās katedrāles ēka.
"Viena no dārgākajām katedrālēm Ukrainā. 1936. gadā boļševiki to izlaupīja un iznīcināja. Jau neatkarīgajā Ukrainā katedrāle tika atjaunota. Un te atkal teroristi mēģina to iznīcināt.
Tādu teroristu, kas varētu gūt varu pār pasauli, vēl nav bijuši, un arī šiem Kremļa trakajiem tas neizdosies," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš norādījis, ka uzbrukumos Odesai cietusi arī Grieķijas konsulāta ēka. Tas ir jau otrais konsulārais birojs, kas cietis kara laikā īstenotajos uzbrukumos Odesā. Trīs dienas iepriekš viens šāds uzbrukums nodarīja postījumus Ķīnas konsulāta ēkai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
