Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs skaidroja, ka izveidota jauna, uz zemes bāzētu pretgaisa aizsardzības sistēmu koalīcija, kurai pievienojās 20 valstis. Par līderēm kļuva Vācija un Francija.

Nīderlande ir sagatavojusi 2 miljardus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai. Vienlaikus Lielbritānija un Norvēģija Jūrniecības koalīcijas ietvaros meklēs veidus, kā stiprināt drošību Melnajā jūrā. 

Par militāro palīdzību 100 miljonu dolāru (91,7 miljonu eiro) apmērā vizītes laikā Kijivā jau pirms vairākām dienām paziņoja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Tikmēr Vācija paziņojusi par palīdzības piešķiršanu 1,4 miljardu dolāru apmērā – tā ietver pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T ar vadāmām raķetēm, 8 tūkstošus jaunu prettanku mīnu, vienu "Patriot" sistēmu komplektu un papildu 155 mm artilērijas munīciju. Tas viss Ukrainai jāsaņem līdz decembra vidum.

Savukārt "IT" koalīcijas līdere Igaunija piešķirs pusmiljonu eiro papildus Luksemburgas solītajiem 10 miljoniem.

Tikmēr Ukrainas aģentūras "Rating" Ukrainā veiktā aptaujā secināts, ka vairāk nekā 70% ukraiņu negatīvi vērtē Krievijas pilsoņus, bet tikai 3% viņus vērtē pozitīvi. 

Aptaujā ukraiņiem arī tika jautāts, kurš, viņuprāt, ir atbildīgs par pilna mēroga iebrukuma sākšanu – Krievijas prezidents, Krievijas elite vai tauta. Putinu par atbildīgu nosauca 20%, bet 59% atbildēja, ka vainīgi ir visi trīs nosauktie.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.