Pēc 26. jūlijā notikušā apvērsuma Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena jau piemēroja Nigērai tirdzniecības un finanšu sankcijas, aicināja huntu atteikties no varas, kā arī brīdināja par iespējamo spēka pielietošanu.
Tagad Āfrikas Savienība gatavojas izvērtēt arī ekonomiskās, sociālās un drošības sekas, ko radītu rezerves spēku nosūtīšana uz Nigēru.
Jau patlaban sankciju dēļ strauji pieaug preču cenas, ierobežotas iespējas saņemt skaidru naudu, un elektrības padeves traucējumi apdraud veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā vakcināciju.
Tomēr liela daļa iedzīvotāju atbalsta huntu, un galvaspilsētā Niamejā regulāri notiek demonstrācijas militāristu atbalstam.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība bažījas, ka nabadzīgajā Sāhela reģionā aizvien aktīvāk darbojas teroristi, kas saistīti ar grupējumiem "Al Qaeda" un "Islāma valsts". Situācijas destabilizācija varētu radīt jaunu bēgļu vilni.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Nigērā notikušais apvērsums ir jau septītais Rietumāfrikā un Centrālāfrikā trīs gadu laikā. Tas ir satricinājis Āfrikas Sāhelas reģionu, kas cīnās ar bruņotajiem grupējumiem, kuri saistīti ar "Al-Qaeda" un ISIL (ISIS), un ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem pasaulē.
Apvērsuma rīkotāji paziņoja, ka ir anulēta Nigēras konstitūcija, apturēta visu valsts institūciju darbība, slēgtas valsts robežas un tiek ieviesta komandantstunda.
