Vēl jāpārvar pēdējais šķērslis – Ungārija
Pēc Zviedrijas uzņemšanas protokola ratificēšanas parlamentā tas vēl jāparaksta Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un jāpublicē oficiālajā laikrakstā, lai protokols stātos spēkā. Paredzams, ka Turcijas līderis to izdarīs tuvākajās dienās.
Kopš brīža, kad Zviedrija kopā ar Somiju oficiāli lūdza pievienošanos NATO, pagājuši jau aptuveni 20 mēneši. Tagad Zviedrijai jāpārvar pēdējais šķērslis – Ungārija, kas sagādājusi ne mazums problēmu Eiropas Savienībai arī jautājumos par palīdzību Ukrainai.
Ungārijas parlamentā tagad ir pārtraukums līdz aptuveni februāra vidum. Ungārijas premjers Viktors Orbāns uzaicinājis Budapeštā ierasties Zviedrijas premjeru Ulfu Kristersonu, lai runātu par Zviedrijas iestāšanos NATO. Zviedrijas premjers gan izteicies, ka šādām sarunām neredzot iemeslu.
Latvijas amatpersonas: Zviedrijas dalība stiprina aliansi un Baltijas reģionu
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā "X" uzsvēris, ka Turcijas parlamenta lēmums bija ļoti ilgi gaidīts. Viņš paudis, ka Zviedrijas dalība NATO stiprinās aliansi un drošību reģionā.
Turcijas parlamentam ratificējot Zviedrijas pievienošanos NATO, sperts vēl viens solis Alianses un reģiona drošības stiprināšanā. Ceru, ka Ungārija nekavēsies ar ratifikācijas procedūras pabeigšanu, un drīz NATO būs 32 dalībvalstis. Baltijas jūrai jābūt drošai jūrai!
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) January 23, 2024
Arī premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") apsveikusi Turcijas parlamenta lēmumu. "Drīz NATO un Baltijas jūras reģions kļūs vēl drošāks. Ceru sagaidīt Zviedrijas premjeru NATO samitā Vašingtonā jūlijā," viņa paudusi.
#Latvia sincerely welcomes the decision of Parliament of #Türkiye 🇹🇷 to ratify the bid of our ally #Sweden 🇸🇪 to join #NATO. Soon NATO and the Baltic sea region would become even more secure. I look forward to greeting @SwedishPM at the NATO Summit in Washington DC in July.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) January 23, 2024
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nebija apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Turcijas prezidents Erdogans iepriekš bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
2023. gada vasarā NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
