Šobrīd Polijas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) ir taustīšanās fāzē. Polijai vajadzētu mācīties sastrādāties ar ES pārstāvjiem no Briseles, taču tas nebūt nebūs viegli, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Nedēļas sākums Eiropas Savienībā pagāja Polijas zīmē, par kuru Eiropas Komisija ir sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Varšava ievēro likuma varas un demokrātijas pamatprincipus. Jau ziņots, ka jaunā Polijas valdība līdz šim izpelnījusies asu kritiku gan saistībā ar ierobežojumiem sabiedriskajiem medijiem, gan arī ar reformām Konstitucionālajā tiesā. Iepriekš Varšavā vairākkārt notikušas masu demonstrācijas, kurās piedalījās tūkstošiem cilvēku, lai protestētu par konservatīvo valdības politiku.
Pirmdien, 18. janvārī, vizītē Briselē ieradās Polijas prezidents Andžejs Duda, bet otrdien Eiropas Parlamentā notika spraigas debates. Tajās piedalījās arī Polijas premjere Beāta Šidlo, kas aizstāvēja savas valdības īstenotās reformas.
"Šobrīd, es domāju, attiecības ir pārdomu, taustīšanās fāzē, jo neviens nevar noliegt pietiekoši lielo Polijas svaru gan ekonomiski, gan arī to, ka Polijai ir sava loma šajā reģionā – Austrumeiropā un Centrāleiropā kopumā, tai skaitā Ukrainā un attiecībās ar Krieviju," saka Sprūds, taču piebilst, ka Polijai ir jāmācās sastrādāties ar Briseli.
"Tas nepavisam nebūs vienkārši, jo kopējais stils ir, ka mēs parādīsim, mēs neļausim nevienam mūs kontrolēt, neļausim nevienam diktēt nosacījumus," skaidro Sprūds, atgādinot, ka ne velti tika izsaukts Vācijas vēstnieks, lai viņam norādītu, ka Vācija neko nediktēs Polijai.
"Tas parāda, ka uz poļiem pārāk spiest nevajadzētu, bet noteikti vajadzētu norādīt, kur ir sarkanās līnijas. Domāju, ka poļi to ļoti labi saprot, jo tas vairs nav kā 2005. gadā, kad Polija bija tikai dažus gadus Eiropas Savienībā. Tagad tā Eiropas Savienībā ir vairāk nekā desmit gadus," norāda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
