Viņš veltīja asu kritiku jaunajai Polijas konservatīvo valdībai pēc tam, kad parlaments otrdien apstiprināja pretrunīgi vērtētas reformas konstitucionālajā tiesā. Kritiķi uzskata, ka tas ir konservatīvo partijas „Likums un taisnīgums” mēģinājums tiesu pakļaut politiskai kontrolei. Sabiedrībā aug neapmierinātība ar jaunās valdības politiku, un pēdējās nedēļās Varšava piedzīvojusi vairākas protesta akcijas ar tūkstošiem cilvēku dalību.
Konservatīvo partijas „Likums un taisnīgums” kontrolētais parlaments otrdien, 22.decembrī, apstiprināja likumprojektu, saskaņā ar kuru konstitucionālajā tiesā sprieduma pieņemšanai būs nepieciešams divas trešdaļas vairākums līdzšinējā vienkāršā vairākuma vietā. Savukārt kvorumam būs nepieciešama vismaz 13 tiesnešu klātbūtne līdzšinējo deviņu vietā. Konstitucionālajā tiesā ir pavisam 15 tiesneši.
Sagaidāms, ka likumprojektu apstiprinās arī parlamenta augšpalāta Senāts un parakstīs arī prezidents, kurš ir konservatīvo politiskais sabiedrotais.
Eksperti uzskata, ka tādējādi būs grūtāk bloķēt valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" iecerētās reformas. "Likums un taisnīgums" pārliecinoši uzvarēja nesen notikušajās parlamenta vēlēšanās un pārņēma varu no centriski labējiem spēkiem. Premjerministre ir Beāta Šidlo, bet varas groži ir partijas līdera Jaroslava Kačinska rokās, kaut viņš šobrīd ir tikai parlamenta deputāts.
Politisko krīzi valstī izraisījušas jau iepriekšējās domstarpības starp Konstitucionālo tiesu un valdību. Novembrī jaunā valdība attiecās apstiprināt piecus iepriekšējās valdības nominētus tiesnešus un tā vietā nozīmēja piecus jaunus.
Nesen konservatīvo līderis Kačinskis paziņoja, ka Konstitucionālā tiesa ir „blēžu banda”, kas liedz viņa vadītās partijas „tiesības ieviest likumus.” Konservatīvie kā nepamatotu noraidījuši kritiku, ka jaunā valdība grauj Polijas demokrātiju.
Tomēr Polijas Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi, ka jaunais likums iejaucas Konstitucionālās tiesas neatkarībā un tā mērķis ir kavēt tiesas pienācīgu darbību.
Likums arī nosaka obligātu trīs līdz sešu mēnešu nogaidīšanas periodu starp sprieduma pieprasījuma un sprieduma pieņemšanas laiku pašreizējo divu nedēļu vietā.
Saskaņā ar Augstākās tiesas vērtējumu, tas var potenciāli radīt milzīgu kavēšanos un pat darba paralīzi Konstitucionālajā tiesā.
Trešdien, 23.decembrī, arī bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa paziņoja, ka demokrātija Polijā ir apdraudēta. Valensa, kurš vadīja arodbiedrību „Solidaritāte”, kas palīdzēja sagraut komunismu Polijā, aicināja sarīkot referendumu, lai piespiestu valdošo konservatīvo partiju „Likums un taisnīgums” izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Lai gan Valensa nespēj ietekmēt valdības lēmumus, viņš joprojām bauda lielu autoritāti poļu sabiedrībā. Valensas vārdiem ir īpaša nozīme arī tādēļ, ka konservatīvo līderis Kačinskis bija viņa padomnieks, kad viņš 1990.gadā kļuva par Polijas pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu kopš 2.Pasaules kara.
Aug arī sabiedrības neapmierinātība. Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pagājušajā nedēļas nogalē, tāpat kā nedēļu iepriekš, izgāja ielās Varšavā protestējot pret valdības politiku.
Jau ziņots, ka sestdien, 19.decembrī, aptuveni 20 000 cilvēku sestdien pulcējās laukumā pie Polijas valdības ēkas Varšavā. Līdzīgi protesti, kas tika organizēti, izmantojot sociālos tīklus, vienlaicīgi norisinājās arī 19 citās pilsētās. Iedzīvotāji vēlējās paust protestu pret jaunās konservatīvās valdības rīcību, nomainot piecus no 15 Konstitucionālās tiesas tiesnešiem.
Partija “Likums un taisnīgums”, kas uzvarēja nesen notikušajās vēlēšanās, iegūstot pārliecinošu vairākumu parlamentā, uzsver, ka tiesnešu nomaiņa esot bijusi nepieciešama, lai atjaunotu spēku līdzsvaru Konstitucionālajā tiesā. Viņi apgalvo, ka likumu pārkāpa iepriekšējā valdība, ieceļot sev labvēlīgus tiesnešus. Tādēļ šos cilvēkus esot bijis nepieciešams nomainīt.
Analītiķi norāda, ka Šidlo vadītajam Ministru kabinetam ir nepieciešams iegūt kontroli pār Konstitucionālo tiesu, jo tai var būt izšķiroša loma iecerētās pensiju reformas īstenošanā, kā arī citos jautājumos.
