Polijas jaunā vadība turpina atklāti konfrontēt ar Eiropas Komisiju. Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Ziobro oficiālā atbildē Eiropas Komisijas pirmajam priekšsēdētāja vietniekam Fransam Timmermansam apvainoja viņu faktu nepārzināšanā un politiski motivētos uzbrukumos.
“Es nosodu Jūsu nepamatotos apvainojumus un netaisnīgus secinājumus,” vēstulē raksta tieslietu ministrs. “Es gribētu lūgt, lai turpmāk Jūs izturētos piesardzīgāk, pirms pamācīt neatkarīgas valsts valdību un parlamentu par spīti ideoloģiskām atšķirībām, kas varētu rasties starp mums Jūsu kreisā spārna pārliecības dēļ,” piebilst Polijas tieslietu ministrs. Te Ziobro atsaucās uz to, ka Timmermanss pārstāv sociāldemokrātu partiju.
Ne mazāk kaismīgu vēstuli no šī ministra saņēma arī vācu izcelsmes komisārs Ginters Etingers. Tajā tiek norādīts, ka komisāra izteikumi kādā intervijā par to, ka Briselei būtu pamats uzsākt pārbaudi par notiekošo Polijā, atgādināja vāciešu uzvedību Otrā pasaules kara laikā.
Pirmdien Etingers bija ļoti atturīgs, atbildot uz jautājumu par šo vēstuli: “Man vēl nebija laika izlasīt šo vēstuli. Es tikai zinu, ka tāda ir saņemta. Es to izlasīšu šovakar, un tad trešdien komisijas sēdē mums būs diskusija. Pēc tam es nosūtīšu rakstisku atbildi Varšavai.”
Kā zināms, jaunā Polijas vadība atcēla no amata īsi pirms parlamenta vēlēšanām apstiprinātos tiesnešus un iecēla to vietā sev lojālus cilvēkus. Tāpat tika mainīts arī tiesas nolikums, palielinot balsu skaitu, kas ir nepieciešams, lai tiesa varētu pieņemt lēmumu. Līdz ar to tagad Konstitucionālajai tiesai ir grūtāk vienoties, lai atzītu kādu no likumiem par neatbilstošu konstitūcijai. Tiesas priekšsēdētājs šo reformu un arī vairāku tiesnešu atcelšanu neatzīst. Tādēļ valdošie politiķi sola nepublicēt tiesas lēmumus oficiālajā vēstnesī, lai tie nevarētu stāties spēkā.
Ne mazāk asas diskusijas notiek arī ap sabiedrisko mediju likumu. Par to ir satrauktas vairākas žurnālistu organizācijas, tostarp Eiropas Žurnālistu federācija. Tās prezidente Renāte Šrēdere saka - jaunais likums ir pretrunā ar demokrātijas principiem:
“Jaunie grozījumi nozīmē, ka uzraudzības padome, kurai ir ļoti nozīmīga loma sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarības nodrošināšanā, tiks pakļauta tiešai valdības kontrolei.”
Kad līdzīgi notikumi risinājās Ungārijā, Eiropas Komisijas reakcija bija diezgan vāja. Tas lielā mērā tiek skaidrots ar to, ka Ungārijas premjera partija pieder Eiropā valdošajai Tautas partiju saimei. Savukārt Polijas “Likums un taisnīgums” ir daļa no salīdzinoši nelielās Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas. Tādēļ pret to vērsties varētu būt vieglāk, atzīst Eiropas Žurnālistu federācijas vadītāja:
“Tas ir viens faktors. Un es arī domāju, ka, redzot notiekošo Ungārijā un Eiropā kopumā, redzot kā attīstās bēgļu krīze, Junkers varētu būt sapratis, ka likuma varas nozīme arvien palielinās. Tādēļ es domāju, ka viņš pret to varētu izturēties nopietnāk, nekā tas ir bijis līdz šim.”
Ja Eiropas Komisija izlems uzsākt pārbaudi par to, kā Polijā tiek ievēroti demokrātijas pamatprincipi, tā būs pirmā reize, kad šāda procedūra tiek iedarbināta. Tās rezultātā Brisele var ieteikt Varšavai mainīt noteiktus likumus, pretējā gadījumā draudot ar sankcijām.
