Krievijas diktators Vladimirs Putins un varas pārstāvji oficiāli iebrukumu Ukrainā dēvē par "īpašo militāro operāciju", bet cilvēki, kas iebrukumu dēvējuši par "karu", tikuši tiesāti par armijas "diskreditāciju".
Pēc pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Krievijas pilsoņi regulāri tiek sodīti par vārda "karš" lietošanu pēc administratīvā panta par armijas "diskreditēšanu".
Par plašākiem pret karu vērstiem izteikumiem krievi tiek saukti pie kriminālatbildības.
"Jā, tas sākās kā īpašā militārā operācija, bet, tiklīdz tur izveidojās tā kompānija, kad kolektīvie Rietumi kļuva par dalībnieku Ukrainas pusē, mums tas jau kļuva par karu. Esmu par to pārliecināts," intervijā izdevumam "Argumenti i fakti" tagad klāstīja Peskovs.
Visiem Krievijas pilsoņiem tas ir jāapzinās "savai iekšējai mobilizācijai", viņš piebilda.
Peskovs nepaskaidroja, vai runā savā vai Putina vārdā. Tiesa, Peskovs atsaucās uz Putinu, pamatojot nepieciešamību ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.
Atbilstoši Peskova izpratnei, to šobrīd "okupējis Kijivas režīms".
Diktatora preses sekretārs arī apgalvoja, ka Krievija "nevar pieļaut tādas valsts pastāvēšanu pie savām robežām", kas tiecas "atņemt Krimu", tas ir, atjaunot savu teritoriālo vienotību starptautiski atzītajās robežās.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
