Sarkanas uguns blāzmas virs Ustjilugas ostas. Ukraina trāpījusi vēl vienam Krievijas enerģētikas objektam – dabasgāzes terminālim uz dienvidrietumiem no Sanktpēterburgas – pie Somu līča.
Uzlidojums terminālim noticis naktī un tā rezultātā eksplodējis viens no gāzes rezervuāriem. Bojātas divas cisternas un sūkņu stacija. Liesmu apdzēšana prasījusi ilgas stundas. Pēc uzlidojuma termināļa darbība uz laiku apturēta un rajonā izsludināts paaugstināts trauksmes līmenis. Krievijas mediji vēsta, ka uz laiku apturēti arī lidojumi uz un no Sanktpēterburgas.
Terminālis pieder Krievijas otrajam lielākajam dabasgāzes ražotājam "Novatek". Ustjiluga ir viens no svarīgākajiem Krievijas enerģētikas eksporta mezgliem. Tur atrodas gāzes pārstrādes rūpnīca un eksporta osta.
Ukraina norādīja, ka terminālī pārstrādāto degvielu izmantoja Ukrainā karojošo Krievijas karavīru apgādei, un šis trieciens ievērojami apgrūtinās ienaidnieka armijas loģistiku.
Drozdovs apgalvoja, ka ugunsgrēkā cietušo nav un ka viss personāls ticis evakuēts.
Par ugunsgrēka cēloņiem gubernators nekādu informāciju nesniedza, taču paziņoja, ka Kingisepa rajonā izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis.
Savukārt tīmekļa izdevums "Fontanka" vēsta, ka neilgi pirms ugunsgrēka krievu pretgaisa aizsardzības sistēma fiksējusi divus bezpilota lidaparātus, kas lidojuši Sanktpēterburgas virzienā, bet tad mainījuši kursu un devušies uz Kingisepa rajonu.
Tikmēr "Novatek" paziņojis, ka ugunsgrēku izraisījis "ārējs faktors".
Avots Ukrainas drošības dienestos izdevumam "Ukrainska Pravda" pavēstījis, ka Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) un Ukrainas Drošības dienests (SBU) naktī uz svētdienu veikuši lidrobotu uzbrukumus ne tikai dabasgāzes terminālim Ustjlugā, bet arī krievu militārajiem objektiem Smoļenskā, Tulā un Orlā.
Šonedēļ uzbrukumi notikuši arī vienam no valsts lielākajiem naftas termināļiem Sanktpēterburgā, naftas bāzei Brjanskā un šaujampulvera rūpnīcai Tambovas apgabalā.
Kijiva pēdējo nedēļu laikā vairākkārt uzbrukusi Krievijas kritiskajai infrastruktūrai dziļi valsts iekšienē, tālu no frontes līnijām, kas liecina par Ukrainas spējām savas operācijas pret Maskavu paplašināt.
Tikmēr uzlidojumā Krievijas okupētajā Doneckas pilsētā nogalināti vismaz 25 cilvēki.
Uzbrukums noticis pilsētas tirgū laikā, kad tas bija apmeklētāju pārpildīts. Maskavas atbalstītais reģiona līderis uzbrukumā vaino Ukrainu, bet Ukraina notikušo nav komentējusi.
Doneckas pilsēta un daļa pārējā Doneckas apgabala pirmoreiz tika okupēta 2014. gadā un daļa no šīm teritorijām vēl aizvien atrodas Maskavas kontrolē.
Doneckas pilsēta atrodas aptuveni 20 kilometru no frontes līnijām.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
