Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Kijivai ir tiesības aizstāvēties pret uzbrukumiem, kas veikti no Krievijas iekšienes, netālu no robežas ar Ukrainu, norādīja Šolca pārstāvis Štefens Hebestreits. 

Pēdējās nedēļās ir pastiprinājušies okupācijas spēku uzbrukumi Ukrainai no Krievijas teritorijas, jo īpaši ap ziemeļaustrumu Harkivas pilsētu, kur Maskava atklājusi jaunu kara fronti, norādīja Šolca pārstāvis.

Vācija un citi Rietumu sabiedrotie, kas atbalsta Ukrainas aizsardzību, ir "pārliecināti, ka Ukrainai ir tiesības aizsargāties pret šiem uzbrukumiem", teica Hebestreits. "Un, lai to paveiktu, tā drīkst izmantot šim nolūkam piegādātos ieročus – tostarp arī mūsu piegādātos."

Vācija, kas ir Kijivas lielākais militārais atbalstītājs aiz ASV, ir piegādājusi Ukrainai lielu daudzumu militārā aprīkojuma, tostarp smago artilēriju un raķešu palaišanas iekārtas.

Bažās no konflikta eskalācijas Berlīne līdz šim nav atļāvusi Ukrainai izmantot Vācijas ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijā. Taču kara plosītajai valstij piedzīvojot īpašu spiedienu no Krievijas, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir lūdzis Rietumu sabiedrotos piešķirt vairāk ieroču un lielāku brīvību jau piegādāto ieroču izvietošanā.

Nedēļas sākumā Vācijā bija ieradies Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai šo jautājumu apspriestu ar saviem ārzemju kolēģiem. 

"Kijivai jāļauj "neitralizēt" Krievijas militārās bāzes, kas tiek izmantotas raķešu izšaušanai uz Ukrainu," otrdien preses konferencē ar Šolcu sacīja Makrons. 

Pēdējās dienās arvien vairāk NATO valstu atceļ aizliegumus izmantot savus ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs noraidīja Krievijas draudus, ka šāda Rietumu ieroču izmantošana uzbrukumiem Krievijas iekšienē novedīs pie kara eskalācijas Ukrainā. Stoltenbergs sacīja, ka alianse šādus brīdinājumus dzirdējusi jau daudzkārt, un pašaizsardzība nav eskalācija. Ar eskalāciju šobrīd nodarbojoties Krievija, atverot jaunu fronti pie Harkivas.

"Prezidents Putins ir draudējis NATO sabiedrotajiem kopš kara sākuma. Viņš to darījis atkal un atkal. Faktiski dienu pirms iebrukuma viņš teica runu, kurā viņš draudēja jebkuram sabiedrotajam, kas sniedz atbalstu Ukrainai. Taču tas mūs neattur. Jo, ja šī vēsts mūs būtu atturējusi, tad mēs nevarētu sniegt nekādu atbalstu. Viņš mēģināja neļaut mums sniegt jebkādu militāru atbalstu – viņš mēģināja mums neļaut piegādāt bruņumašīnas, advancētas raķešu sistēmas, iznīcinātājus. Bet mēs esam pastiprinājuši savu atbalstu, jo esam stingri pārliecināti, ka Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību un mums ir tiesības palīdzēt Ukrainai, aizstāvot tiesības uz pašaizsardzību," sacīja Stoltenbergs.