Rīgas 34. vidusskolas 4. klases skolēni saņēma liecības un pabeidza sākumskolu. Viņi ir starp tiem 43 000 skolēnu, kuri šogad uzsāka mācības bijušajās mazākumtautību programmās un mācās tikai latviski. Pārmaiņas šogad skāra bērnudārzus, 1., 4. un 7. klasi.
Skolotāja Ilzīte Duļbinska atzina, ka sākumā gājis grūti: "Mēs nesapratāmies, ļoti daudz bija jārāda gan ar zīmēm, gan jāzīmē uz tāfeles, jo manā klasē nav neviena bērniņa, kurš būtu no latviešu valodā runājošas ģimenes. Tā kā bija sarežģīti, patiešām sarežģīti." Šodien izdalītas liecības, un skolotājas Duļbinskas klasē arī zelta un sudraba krāsās.
Ieskaitot 34. vidusskolu, pārmaiņas šogad skāra 129 skolas un 136 bērnudārzus.
Rīgas 34. vidusskolas sākumskolas skolotāja Jana Kuteiņikova sacīja, ka lielākais izaicinājums bijis strādāt vienā valodā, neko netulkojot, tomēr, kā norādīja skolotāja, "mēs esam vienota skola, mēs esam viena ģimene. Mēs esam viena valsts. Un mēs mācāmies vienā valodā."
Konkrētā reforma ir vēsturiska, un Latvija to ieviesusi vēl pirms Igaunijas, kas šajā jautājumā smeļas pieredzi no mums.
Galvenais ir pa vasaru neaizmirst par latviešu valodu un tad būs labi, sacīja skolā.
Reforma skāra arī skolotājus
Valodas reforma skāra arī aptuveni 1300 pedagogu. Līdz ar mācībām tikai valsts valodā septembrī skolu direktori veica rokādes, skolotājus ar labākām latviešu valodas zināšanām primāri pārvirzot uz tām mācību klasēm, kuras pirmās skar šī reforma.
Pārbaudēs visu gadu devies Valsts valodas centrs. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) devies uz 165 izglītības iestādēm, ieskaitot bērnudārzus, lai pārliecinātos par to, ka mācās tiešām tikai latviešu valodā.
IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols pastāstīja, ka
divu gadu laikā izziņu par to, ka viņu valodas zināšanas nav pietiekamas, saņēmuši vairāk nekā 220 pedagogi. Pirms tam gada laikā šādu pedagogu bijis 200.
Aptuveni piektdaļā šo skolu ir vismaz kāds pedagogs, kas ir atstādināts un mācās latviešu valodu, vēl 10% skolu skolotāji, kuru zināšanas nav pietiekamas, paņēmuši slimības lapu. Un vēl daļa aiziet pavisam. Pārsvarā pensionāri. Secinājums? Varēja un vajadzēja reformu ieviest agrāk. Jaunākiem bērniem izdevies pielāgoties daudz ātrāk, nekā vecāko klašu audzēkņiem, kuriem teorētiski būtu jābūt labākām latviešu valodas zināšanām.
"Uz mācību gada beigām mēs varam teikt, ka visvairāk ir progresējuši pirmo klašu bērni. Un mēs varam redzēt, ka šī pāreja ir bijusi pamatota, jo, ja 4. un 7. klasē bērni varbūt zināja latviešu valodu, tad patiesībā mazākie bērni ir bijuši salīdzinoši daudz, daudz veiksmīgāki," vērtēja Ozols.
To pašu sacīja arī skolas direktores vietniece.
Ko nesīs nākamais mācību gads?
Nākamajā mācību gadā pamatizglītību tikai latviešu valodā iegūs arī visi 2., 5. un 8. klašu skolēni, un skolām būs jānodrošina iespēja bērniem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, to aizstājot ar kādu citu Eiropas Savienības valodu. No nākamā gada Ukrainas bēgļu bērniem plāno likt mācīties mūsu valsts izglītības iestādes.
Savukārt būtiskākās pārmaiņas vērtēšanas kārtībā skars pilnīgi visas skolas visā valstī.
Ieviesīs iepriekš nobremzēto vērtēšanas reformu, kas paredz skaidrus kritērijus atzīmes izlikšanā, kā arī vairs neļaus pārrakstīt kontroldarbus.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga vērtēja, ka vērtēšanas reforma būtiski atslogos pedagogus: "Viņš daudz skaidrāk zinās, kā viņam vērtēt, par ko viņam vērtēt un kādi ir tie kritēriji, pēc kuriem ir jāvadās. Jā, sašutums skolēnu vidū, protams, ir par iespējām pārrakstīt kontroldarbus, bet šeit jāsaka, ka ir tiešām jāierobežo tas, cik bieži skolēns var pārrakstīt kontroldarbus. Mēs rakstām kontroldarbus, lai noskaidrotu uz konkrēto stundu, cik tālu ir skolēnu zināšanas un prasmes, ko viņš saprot un kur ir grūtības. Tas ir tāds kā vidējās temperatūras mērījums pret pašu skolēnu. Un kontroldarbus pārrakstīt nevarēs. Lai saglabātu iespēju skolēnam uzlabot atzīmi, mācību gada beigās pedagogi gatavos kombinētos pārbaudes darbus par visa mācību gada vielu."
KONTEKSTS:
No pērnā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klasē un arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēsa, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
