Bažas par drošību gadu mijā iezīmējušas arī galvenos problēmjautājumus, ar kuriem Eiropai un visai pasaulei būs jāsaskaras jaunajā gadā. Eiropas Savienībā šis arī būs gads, kad pirmo reizi notiks referendums par attiecību pārskatīšanu ar 28 valstu bloku, kas var novest pat pie izstāšanās. Turklāt tas notiek otrā lielākajā Eiropas Savienības ekonomikā Lielbritānijā. Izskanējis, ka Lielbritānijas premjers Deivids
Kamerons vēlas, lai tautas balsojums notiktu vēl pirms vasaras – gadījumā, ja atkārtotos šogad pieredzētie migrantu plūsmas apjomi, lai tas pārāk neietekmētu britu izvēli par vai pret Eiropas Savienību.
„Mēs redzam, ka bēgļu krīze, drošības krīze un bažas par terorismu rada zināmu spriedzi starp dalībvalstīm un tas būs būtisks izaicinājums šogad. Tam visam vēl pievienojas bažas, ka Lielbritānija varētu pamest Eiropas Savienību un kā tas var ietekmēt citas dalībvalstis, ja viena izšķirsies par šādu soli,” saka ekonomists Filips Ledents.
Par spīti visām šīm problēmām, kas šā gada pirmajā pusē tiks šķetinātas jaunās Nīderlandes prezidentūras vadībā, kā domā eksperti, vismaz ekonomikas jomā Eiropas Savienība stabili nostājusies uz izaugsmes ceļa un pašlaik ir labākā situācijā, nekā iepriekšējos gadus. Bažas par Grieķijas izslēgšanu no eirozonas ir pieklusušas un daudzviet izaugsme atgriežas labā tempā.
„No makroekonomiskās perspektīvas 2016. gads patiesībā Eiropai izskatās diezgan labi. Es domāju, ka izaugsme būs nedaudz lielāka kā šogad – vidēji kādi 1,8 vai 1,9 procenti. To nodrošinās divas galvenās lietas – viena ir ekonomikas stimulēšanas programma, ko pašlaik uzsākusi Eiropas Centrālā banka un kura turpināsies līdz 2017. gadam. Otra nozīmīgā lieta ir fakts, ka pašreizējā eiro vērtība joprojām paliek zema. Lai gan nav notikusi paritāte ar ASV dolāru, esošais kurss, manuprāt, ir pietiekami izdevīgs eiropiešu eksportam,” norāda Eiropas politikas centra direktors Janis Emanulidis.
No šodienas arī stājas spēkā jaunais Eiropas Savienības tirdzniecības līgums ar Ukrainu, kura dēļ aizsākās vētrainie notikumi un varas maiņa Kijevā, bet pēc tam sekoja Krievijas veiktā Krimas aneksija un konflikts Ukrainas austrumos. Krievija uz jauno sadarbības līgumu atbildējusi ar vairāku Ukrainas pārtikas produktu grupu embargo un jauniem tarifiem. Sankcijas Maskava vērsusi arī pret Turciju Sīrijā notriektās lidmašīnas dēļ. Tās paplašinātas no šodienas un ietver arī liegumu Krievijā strādāt daudziem turku uzņēmumiem. Kremlis arī līdz ar gadu miju ieviesis pārmaiņas nacionālās drošības stratēģijā pirmo reizi definējot, ka NATO ekspansija apdraudot Krieviju. Savukārt to, vai un kāda būs ASV pretreakcija uz šo Krievijas rīcību un kāda būs Savienoto Valstu turpmākā politika Eiropā, var mainīt šogad ASV gaidāmās prezidenta vēlēšanas, kurās saistībā ar Baraka Obamas divu termiņu beigām noteikti tiks izvēlēts jauns prezidents.
