Saskaņā ar ekspertu aplēsēm, Krievija šajā virzienā ir koncentrējusi aptuveni 50 000 karavīru. Ukrainas militārais eksperts Romāns Svitans norādījis, ka tuvāko mēnešu laikā Krievijas iebrucēji mēģinās no flangiem vairot spiedienu uz Robotines ciema tuvumā izveidoto Ukrainas bruņoto spēku placdarmu. 

Svitans gan atzīmējis, ka loģistikas un munīcijas piegāžu grūtību dēļ Krievijas karspēks nespēs veikt plaša mēroga uzbrukumus Robotinei.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc pirmdien notikušās vizītes Kupjanskas frontē paziņojis, ka Krievijas karaspēks ir koncentrējis maksimālās rezerves un izmanto aizkavēšanos palīdzības sniegšanā Ukrainai.

"Ir artilērijas deficīts. Ir vajadzīga frontes pretgaisa aizsardzība un lielāks mūsu ieroču darbības rādiuss. Mēs strādājam ar saviem partneriem, cik vien iespējams, lai atsāktu un paplašinātu atbalstu", sacījis Zelenskis.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, aicinot palielināt ieroču piegādes Ukrainai, paziņojis, ka bloka dalībvalstīm nav liegta iespēja iegādāties artilērijas šāviņus no trešajām valstīm. 

Pēc pirmdien rīkotās ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Borels atgādinājis, ka kopš pērnā gada ES darbojas mehānisms, kura ietvaros izstrādāti 60 pamatlīgumi artilērijas šāviņu pasūtījumu veikšanai, un šo līgumu izpildei arīdzan tiek nodrošināts finansējums. 

"Ja dalībvalstīm ir iespēja iegādāties munīciju starptautiskajā tirgū, ja kāds var piegādāt šo munīciju ātrāk, lētāk un vienkāršāk, tad tas netiek ierobežots", uzsvēris ES augstākais pārstāvis ārlietās.

Tikmēr aizvadītajā diennaktī Krievija kārtējoreiz uzbrukusi Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem. Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņojusi par Krievijas palaistajiem droniem Čerkasu, Poltavas, Kirovogradas, Harkivas, Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Hersonas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu virzienos. 

Dronu triecienu apdraudējuma dēļ šajos apgabalos izsludināta gaisa trauksme. Tiek ziņots par sprādzieniem Dņipropetrovskas un Poltavas apgabalos. Par triecienos nodarītajiem postījumiem, ievainotajiem vai bojā gājušajiem ziņu pagaidām nav.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs tikmēr paziņojis, ka diennakts laikā Krievijas iebrucēji 70 reizes mēģinājuši uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām. 

Doneckas apgabalā pie Avdijivkas Ukrainas karaspēks atvairījis deviņus ienaidnieka uzbrukumus. Savukārt Zaporižjas apgabalā Ukrainas karavīri atvairīja 10 Krievijas karaspēka uzbrukumus. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs arīdzan norādījis, ka vairāk nekā 20 Zaporižjas apgabala apdzīvotās vietas tika pakļautas artilērijas un mīnmetēju apšaudēm.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.