Kubiļus intervijā Latvijas Radio saka, ka Eiropas interesēs būtu jau tagad skaidri nodefinēt, kādas attiecības tā vēlas ar demokrātisko Krieviju pēc pašreizējā režīma sabrukuma.
"Mums ir bažas, ka atsevišķu Eiropas valstu galvaspilsētās ir bailes no tā, ka Ukrainas uzvara pret Krieviju ar Rietumu palīdzību varētu nest Putina režīma gāšanu.
Ir bažas, ka viņa vietā nāks kāds, ko varētu dēvēt par Prigožina augšāmcelšanos. Ja šāds cilvēks nāktu pie varas, tad būtu jautājums, kurš kontrolētu atomieročus utt."
"Šīs bailes traucē dažām valdībām izlemt par ieroču piegādēm Ukrainai, lai panāktu skaidru uzvaru. Tādēļ mums ir jāsāk ar to, ka mēs Rietumos skaidri saprotam, ka mums nebūtu jābaidās no Ukrainas uzvaras un Putina režīma sabrukšanas," uzsver Kubiļus.
EP deputātu grupa uzskata, ka Eiropas un Krievijas nākotnes attiecību stratēģijā jāiekļauj trīs galvenie bloki. Pirmkārt, kas būtu jādara tagad, otrkārt, kas būtu jādara tūlīt pēc iespējamas režīma maiņas Krievijā, un, treškārt, kas būtu jādara vēl pēc gada.
EP pašlaik apspriestā ziņojuma autori uzskata, ka Eiropai jau tagad vajadzētu saprast, kādas reformas nākotnē būtu jāīsteno jaunajai demokrātiskajai Krievijas valdībai, lai Eiropa piekristu normalizēt attiecības.
Būtu svarīgi parādīt Krievijas iedzīvotājiem, ka Eiropa ir gatava atjaunot ekonomiskās attiecības, ja Krievija izbeigs agresiju pret Ukrainu un atgriezīsies uz demokrātijas ceļa. Taču, kamēr tas nav noticis un Putina režīms turpina karu Ukrainā, sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina, uzsver Kubiļus.
Kopš pilna mēroga kara sākuma ES pieņēmusi jau 11 pret Krieviju vērsto sankciju kārtas. Tās vērstas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm un politisko eliti.
Taču šonedēļ EP deputāti debatēs atzina, ka sankcijas nav bijušas tik efektīvas, kā cerēts.
Maskava ir atradusi veidus, kā apiet šos pasākumus, tostarp izmantojot nepilnības tirdzniecības ierobežojumos un trešo valstu starpniekus.
Sankciju pastiprināšanu atbalsta arī EP deputāte Sandra Kalniete. Taču viņa atzīst, ka tas nebūs vienkārši, jo Eiropas Savienībā šādi lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, bet ES dalībvalstu vidū ir tādas, kas varētu likt tam šķēršļus.
Uzskatāmākais piemērs ir Viktora Orbāna vadītā Ungārija. Orbāns šonedēļ vizītes laikā Ķīnā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un skaidri lika noprast, ka Budapešta neatbalstīs sankciju pastiprināšanu.
"Vakar, kad es skatījos sižetus, kur Putins Ķīnā tiekas ar Orbānu un abi sirsnīgi viens otram spiež roku, man tiešām palika šķērmi," atzīst Kalniete.
"Tāpēc, ka tur ir pārkāpta kaut kāda robeža… Kad Ungārija iestājās Eiropas Savienībā, viņi parakstījās un piekrita mūsu demokrātiskajām vērtībām. Tagad viņi savā valstī veido kontrolētās demokrātijas, kā to meistarīgi sauca Putina režīma sākumā, dublikātu."
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret Krieviju ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
