Starp smagāk cietušajiem kultūras mantojuma objektiem ir arī Hersonas Mākslas muzejs, no kura izvests ap 80% muzeja kolekcijas. Ukraiņiem nozagti tūkstošiem gleznu, tajā skaitā dāvinājums no Latvijas.

Nolaupīja lielāko daļu kolekcijas

Hersonas Mākslas muzeja saimniecības daļas vadītājs Igors Russols laipni izrāda nelielu slēgtu telpu muzeja pirmajā stāvā. Tā ir pilna izvelkamiem metāla statņiem, uz kuriem daudzus gadus glabājušās gleznas. Tagad tās ir tukšas.

Gandrīz visa Hersonas muzeja gleznu kolekcija pērn oktobrī, Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Hersonas, muzejam vienkārši nolaupīta.

Boļševiku vadoņa Ļeņina portreti, glezna ar sarkanarmieti, dažas smagākas skulptūras un kādi nelieli dekoratīvās mākslas priekšmeti – tas ir viss, ko okupācijas vara atstāja ukraiņiem pēc atkāpšanās no pilsētas. Kopumā aizvesti prom aptuveni 80% no muzeja kolekcijas.

"Kad atnāc un ieraugi, ka viss ir tukšs, tikai Ļeņins palicis, jūs saprotat sajūtas. Kādam tā bija visa dzīve, kas apstājusies. Man – ne visa dzīve, bet daļa dzīves ir zaudēta. Protams, tas ir sāpīgi," atzīst Igors.

Miljardiem lieli zaudējumi

Pirms mēneša publiskotais Pasaules Bankas, Eiropas Savienības, ANO un Ukrainas valdības veidotais ātrais novērtējums par Krievijas vispārējā iebrukuma pirmajā gadā Ukrainai nodarīto postījumu apmēriem uzrāda, ka kopumā šobrīd Ukrainas kultūras sfērai, ieskaitot vēsturiskās pilsētas un ēkas, nodarīti postījumi 2,6 miljardu dolāru apmērā.

Hersonas apgabals līdzās Harkivai, Kijivas apgabalam un Donbasa pilsētām ir viens no smagāk cietušajiem.

Okupantu armija Hersonā iesoļoja jau pirmajās iebrukuma dienās, bet aptuveni pusgadu muzeja vadībai izdevies noslēpt no iebrucējiem muzeja ekspozīciju.

"Mūsu direktore palaida masu saziņas līdzekļos tādu nepatiesu ziņu, ka līdz ar restaurācijas sākšanu visa muzeja kolekcija ir izvesta. Ka mums vienkārši stāv ēka, un viss, te nav nekādu eksponātu, lai arī tie bija vienkārši no otrā un trešā stāva ekspozīciju zālēm nonesti uz pirmo un šeit ieslēgti."

Centās nosargāt kolekciju

Muzeja vadības komanda darbojušies gluži kā tādi partizāni. Apsardzei piesaistījuši pārģērbtus bijušos policistus, kas uz maiņām sargājuši kolekciju. Klātienē muzejā uzturēties ļāvuši tikai ļoti šauram personu lokam. Baidījušies no kolaborantiem, ziņotājiem un drošībniekiem.

Šādā veidā kolekcijas esamību Hersonā izdevies noturēt slepenībā līdz pat pagājušā gada maijam, bet 19. jūlijā muzeju pārņēma Krievijas ieceltās Hersonas administrācijas pārstāvji un drošībnieki.

Todien bijusi spēcīga baiļu sajūta, atceras muzeja saimniecības daļas vadītājs Russols.

"Piemēram, tika uzdots šāds jautājums: vai jūs taisāties strādāt? Bet jūs skatieties: ja jūs nestrādāsiet, mēs rīkosimies. Es pat nepaspēju atbildēt, kā man jau atbilde tika nodiktēta. Sajūtas bija ļoti nepatīkamas."

Literatūra iebrucējus neinteresēja

Līdzīgi notikušo atceras arī turpat blakus strādājošā bibliotēkas vadītāja. Viņai todien ļauts paņemt personīgās mantas pirms aiziešanas, un sieviete savā apakšveļā iznesusi no bibliotēkas tās vērtīgāko grāmatu – kādu 1894. gadā izdotu Tarasa Ševčenko darbu.

"Man bija tik žēl, ka to iznīcinās, tādēļ paņēmu pie sevis un aiznesu mājās. Pēc tam trīs dienas negulēju un baidījos, ka pie manis atnāks FSB. bet, paldies Dievam, viss beidzās labi," stāsta bibliotekāre Marija.

Grāmata tagad ir atpakaļ bibliotēkā, kas Krievijas okupācijas periodu kopumā pārlaidusi salīdzinoši veiksmīgi. Iebrucējus literatūra nav interesējusi. Atšķirībā no mākslas darbiem.

"Mūsu kolekcijā bija gandrīz 14 tūkstoši vienību, tā tika uzskatīta par vienu no labākajām kolekcijām Ukrainā. Es nerunāju par galvaspilsētas kolekciju, bet arī Kijivā nebija tā, kas bija mums," stāsta Hersonas Mākslas muzeja direktore Alina Docenko.

Viņa slepus atstāja Hersonu maija sākumā, tiklīdz okupācijas varai nāca gaismā apstāklis, ka muzeja kolekcija tomēr joprojām atrodas Hersonā.

Direktore bija gatava šaut uz laupītājiem

Tagad tiekamies Kijivā. Atstāt muzeju Docenko bijis smagi.

"Tā kā esmu direktore jau 35 gadus un strādāju muzejā kopš tā izveides pirmās dienas, tā ir visa mana dzīve."

"Es mūsu policijai lūdzu piešķirt man ieroci. Es labi šauju, esmu virsnieka meita. Es šauju kā snaipere, bet nebija, ar ko. Neiedeva.

Varbūt es viņus nenogalinātu, bet kājas gan sašautu visiem. Es domāju kolaborantus," stāsta muzeja direktore.

Alina vēsta, ka muzeja kolekcija pamatā veidojusies no Otrā pasaules kara laikā iegūtas privātas kolekcijas, kas uzdāvināta muzejam.

Vēlāk tā papildināta ar dažiem pirktiem darbiem un jauniem dāvinājumiem. Starp tiem bijuši arī latviešu gleznotāja Kārļa Dobrāja lielformāta darbi, kas nu kopā ar pārējo kolekciju ukraiņiem nozagta.

"Atbrauca automašīnas un autobusi. Autobusā bija 30–40 cilvēki. Apsardzē nolika čečenus ar automātiem. Atvēra aizmugurējās durvis. Fūres stāvēja, cilvēki nesa ārā. Krievijas ieceltā direktore rādīja ar pirkstu, ko ņemt.

Viņa izrādījās ļoti zinoša – zināja, cik kas maksā, pazina autorus, principā visu zināja, viņa ar pirkstu rādīja, ko ņemt un ko neņemt," stāsta Igors.

Daļu kolekcijas pārveda uz okupēto Krimu

Drīz pēc Hersonas muzeja izlaupīšanas sāka pienākt ziņas, kur krava nogādāta. Liela daļa kolekcijas aizvesta uz okupētās Krimas pilsētu Simferopoli.

"Par to, kur ir kolekcija, es zināju jau 5.–6.novembrī. Kad tās fūres, kas stāvēja pie mūsu muzeja, piebrauca pie viņu muzeja, cilvēki tās nofotografēja. Kā nesa ārā, nesa iekšā, kā lika uz grīdas, mēs jau redzējām mūsu darbus!" stāsta muzeja direktore Docenko.

Viņai gan ir aizdomas, ka kolekcija pa ceļam uz muzeju Simferopolē jau ir izvazāta. Bildēs ir redzami daudzi darbi, bet starp tiem nav kolekcijas šedevru un pat uz aci redzams, ka lielas daļas trūkst.

Uz jautājumu, vai viņa tic, ka Hersonas muzejam izdosies atgūt savu kolekciju, Docenko atbild: "Ziniet, es ticu mūsu armijai, ticu ļoti stipri, bet neticu šiem agresorvalsts pārstāvjiem. Šiem, pat nezinu, kā pateikt, teiktu zvēri – nozīmētu zvērus apvainot. Viņi ir sliktāki."

Docenko uzskata, ka Krievija šobrīd mērķtiecīgi rīkojas, lai iznīcinātu vai piesavinātos Ukrainas kultūras mantojumu.

"Vēl vasarā viņu presē, vienā no Krievijas avīzēm, bija publicēts naudas izteiksmē – cik Krievija iegūs, izvedot Hersonas, Melitopoles, Mariupoles muzeju kolekcijas. Jau vasarā to bija aprēķinājuši – nelieši!"

Nepaspēja paslēpt dārgumus no okupantiem

Pasaules Bankas, Eiropas Savienības un citu ārvalstu un vietējo ekspertu aplēses liecina, ka kultūras mantojumam nodarīto postījumu novēršanai Ukrainai būs nepieciešami daudzi gadi un milzīgas naudas summas.

Eksperti ziņojumā arī iesaka pastiprināt kultūras mantojuma aizsardzību un veikt preventīvus pasākumus vietu un aktīvu saglabāšana, kas var tikt turpmāk bojāti vai iznīcināti.

Daudzi kultūras pieminekļi Ukrainā iebrukuma sākumā tika iepakoti smilšu maisos un tādi joprojām stāv, taču apjomīgākus pasākumus, kā piemēram, pasargāt kultūras mantojumu no nozagšanas, vismaz līdz šim nav bijušas iespējas.

"Es nezināju, kā glābt kolekciju, saprotiet. Vienkārši nezināju," stāsta Docenko.

Nav bijis ne naudas, ne cilvēku, kas varētu kolekciju sapakot un kaut kā paslēpt no okupantiem.

Muzeja darbinieki turpina strādāt

Jau pēc Hersonas atbrīvošanas muzejam sākusi pienākt palīdzība. Latvija bijusi viena no pirmajām, kas sniegusi palīdzības roku.

"Milzīgs paldies. Mums sanāca ļoti konkrēta palīdzība no Rīgas, no muzejniekiem, milzīgs paldies!" saka Hersonas muzeja saimniecības daļas vadītājs Igors. Viņš un citi muzeja darbinieki Hersonā šobrīd turpina iet uz darbu.

Lai arī frontes līnija atrodas pavisam tuvu, otrpus Dņepras upei, un pilsēta tiek regulāri apšaudīta, bet pats muzejs gandrīz tukšs, iestāde kā tāda turpina darbu.

"Es katru dienu nāku šeit uz darbu. Katru dienu," stāsta Igors.

Savukārt muzeja vadītāja Docenko šobrīd galvenos spēkus velta privātai izmeklēšanai, dzenot pēdas nozagtajai kolekcijai. Dara visu, lai panāktu vainīgo saukšanu pie atbildības Ukrainas kultūras mantojuma nozagšanā un neļautu šim jautājumam noklust vispārējo kara šausmu fonā.