Triecienu rezultātā smagi izpostīta kāda daudzstāvu dzīvojamā ēka pilsētas centrā, kur gruvešos bojā gājuši divi cilvēki, trīs ievainoti un vēl trīs tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, viņi joprojām tiek meklēti.
Raķešu uzbrukumā cieta arī citas ēkas Zaporižjā, tajā skaitā pareizticīgo baznīca. Kopumā Zaporižjas glābšanas dienesti saņēmuši 33 ziņojumus par dažāda apmēra dzīvojamo ēku un infrastruktūras objektu postījumiem.
Raķešu uzbrukumos cieta arī kāda apdzīvota vieta netālu no Dnipro, kur raķete trāpījusi dzīvojamo māju kvartālā. Arī tur gājis bojā viens cilvēks, bet ievainojumus guvuši četri. Aviācijas un artilērijas uzbrukumos cietuši arī Mikolajivas, Sumu, Harkivas, Luhanskas, Doneckas un Hersonas apgabali.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā otrdien pēcpusdienā bija vairāk nekā stundu ilga gaisa trauksme, taču uzbrukumi galvaspilsētu nesasniedza. Ukrainā medijos jau ilgāku laiku tiek dažādos veidos iztirzāts, ko nozīmē šis ieilgušais klusums, jo jau ilgāku laiku Krievija pret Ukrainu nav vērsusi masveida raķešu uzbrukumus, kādi iepriekš notika regulāri.
Raķešu uzbrukumi turpinās, bet tie ir mazāki. Ukrainas amatpersonas uzsver, ka katrs šāds uzbrukums pa dzīvojamām mājām vai civilo infrastruktūru ir uzskatāms par terora aktu.
Citi pieļauj, ka Krievija šobrīd gatavojas apkures sezonas sākumam, lai tad varētu nodarīt lielākus postījumus. Ukrainā apkures sezona šobrīd tikai pamazām sākas ar valsts un pašvaldību iestādēm. Šobrīd apkurei pieslēgti ap 4000 namiem – skolas, bērnudārzi, medicīnas iestādes un citas, bet dzīvojamās mājas vēl daudz kur neapkurina.
Lai kādi būtu Krievijas agresoru plāni, Ukrainas Bruņotie spēki solās būt tiem gatavi, plāno gan sargāt pilsētas un infrastruktūru, neļaujot cilvēkus atstāt aukstumā, bez elektrības un ūdens, kā tas bieži bija pagājušā ziemā, un citstarp netiek izslēgts, ka aizsardzībai varētu tikt izmantotas arī ASV piegādātās ATACMS raķetes.
Ukraiņi otrdien pirmo reizi izmantoja no ASV slepeni atgādātās ATACMS raķetes, lai uzbruktu Krievijas militārajiem mērķiem okupētajās teritorijās. Šīs raķetes strādā 165 kilometru darbības rādiusā, un ukraiņi jau tās sekmīgi pārbaudījuši uzbrukumos Krievijas karaspēka militārajiem objektiem okupētajā Berdjanskā un Luhanskā.
"Tas stiprinās mūsu pretuzbrukumu, jo pamatā pretuzbrukuma mērķis ir iznīcināt ienaidnieka pozīcijas dziļā viņa iekšienē. Tas ir galvenais elements, kurš nodrošina iespēju pēc tam aktīvāk strādāt uz frontes līniju un virzīties uz priekšu. Ņemot vērā, ka tad, kad ienaidnieks aktivizē aviāciju, bija skaidrs, ka nepieciešams uzbrukt tajos virzienos, kas nodrošina viņu vajadzības," skaidro Ukrainas Bruņoto spēku operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka.
Ukraiņi šobrīd nekomentē sīkāku informāciju par to, kādas vēl raķetes viņiem šobrīd būtu vajadzīgas, taču uzsver – sabiedrotie var būt droši, ka Ukrainas Bruņotie spēki atradīs veidu, kā likt lietā katru no sagādātajām raķetēm.
Kā ziņo Ukrainas Bruņotie spēki, sīvas cīņas pēdējā diennaktī turpinājušās visā frontes līnijā valsts austrumos un dienvidos, savukārt Melitopoles un Bahmutas virzienos ukraiņi turpina ofensīvu, soli pa solim mēģinot atbrīvot Krievijas karaspēka okupētās teritorijas.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija otrdien ziņoja, ka Krievija, iespējams, ir sākusi saskaņotu ofensīvu vairākos virzienos Austrumukrainā. Tas tiek raksturota kā spēcīgākais uzbrukuma vilnis pēdējos mēnešos.
Ukrainas Bruņotie spēki vēsta, ka turpina cīņu pret iebrucējiem gan aizsardzības, gan pretuzbrukuma operācijās.
Piemēram, Bahmutas virzienā pēdējās diennakts laikā ienaidnieks esot nesekmīgi centies atgūt zaudētās pozīcijas. Arī Avdijivkas apkaimē ienaidnieks turpināja mēģināt aplenkt pilsētu, bet Ukrainas karavīriem pozīcijas izdevies nosargāt. Ukrainas Bruņotie spēki arī turpina pretuzbrukumu uz rietumiem no Verboves Zaporižjas apgabalā.
Lielbritānijas eksperti ziņo, ka pēdējo mēnešu laikā Krievija ir audzējusi kaujas spējas Kupjanskas–Limanas virzienā, taču britu analītiķi uzskata, ka Ukrainas karaspēkam šajā virzienā ir ievērojamas aizsardzības spējas un maz ticams, ka Krievijas kājiniekiem izdotos izrauties uz priekšu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
