Ihnats norādīja, ka ar šīm lidmašīnām bija saistītas lielas cerības, jo tās varētu kļūt par pretgaisa aizsardzības daļu un palīdzēt aizsargāties no Krievijas raķešu terorisma. Taču ir acīmredzams, ka nebūs iespējams aizsargāt Ukrainu ar lidmašīnām F-16 šajā rudenī un ziemā.
Armijas pārstāvis arī piebilda, ka lidotāji tuvākajā laikā sāks apmācības kursu valstīs, kas ietilpst tā dēvētajā aviācijas koalīcijā. Pirmā sešu Ukrainas pilotu grupa pabeigs šo apmācību līdz nākamā gada vasarai.
Ihnats informēja, ka viena no bruņoto spēku prioritātēm ir pretgaisa aizsardzības stiprināšana, un to pagaidām nāksies veikt citā veidā, tai skaitā ar papildu sistēmām "Patriot".
Krievija uzbrukumiem aizvien vairāk izmanto bezpilota lidaparātus, tāpēc arī Ukrainai ir jāpaplašina šādas tehnikas izmantošana.
Arī prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara videouzrunā trešdien, 16. augustā, norādīja, ka Ukraina ievērojami kāpina bezpilota lidaparātu ražošanu. "Droni ir acis un aizsardzība uz frontes līnijas. Droni ir garantija, ka cilvēkiem nebūs jāsamaksā ar savām dzīvībām," uzsvēra valsts vadītājs.
Prezidents arī uzsvēra, cik svarīgas ir dronu piegādes no starptautiskajiem partneriem.
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs savukārt izteicies, ka Ukrainas augstākā militārā vadība, tiekoties ar amerikāņu un britu partneriem, vienojās koncentrēties uz Ukrainas armijas nodrošināšanu ar bezpilota lidaparātiem. Puses pārrunājušas militāro vienību vajadzības – tā ir munīcija, ieroči, pretgaisa aizsardzības sistēmas, elektroniskās karadarbības ierīces un ierīces attālinātai atmīnēšanai. Tāpat pārrunātas iespējas stiprināt kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību no ienaidnieka gaisa uzbrukumiem.
Zelenskis uzsvēris, ka pati Ukraina ievērojami kāpina bezpilota lidaparātu ražošanu. Pēdējās nedēļās Ukraina ir sarīkojusi vairākus veiksmīgus dronu uzbrukumus kā daļu no pretuzbrukuma savas teritorijas atkarošanai. Augusta sākumā Ukrainas droni nodarīja ievērojamus postījumus vienam no Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
