Domnīca: Krievijas karaspēks ar vairākiem uzbrukumiem frontē Ukrainā cenšas atgūt iniciatīvu

Krievijas karaspēks frontē Ukrainā cenšas atgūt iniciatīvu, Ukrainas austrumos vienlaikus veicot vairākas uzbrukuma operācijas, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Tiesa gan, nav skaidrs, vai krievi spēs pilnībā atgūt iniciatīvu, jo Ukrainas karaspēks turpina izvērst spiedienu frontes kritiskajos sektoros, norāda domnīcas analītiķi.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pirmdien sarunā ar ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju Čārlzu Braunu atzina, ka situācija vissaspringtākā ir Avdijivkas, Kupjanskas un Marjinkas virzienos, tomēr Ukrainas karavīri turpina uzbrukuma operācijas virzienos, kas konkrēti netika minēti, atgādina ISW.

Ukrainas armijas Sauszemes karaspēka komandieris Oleksandrs Sirskis savukārt norādījis, ka Krievijas karaspēks vienlaikus izvērsis uzbrukuma darbības vairākos virzienos un cenšas cita starpā pārņemt iniciatīvu uz ziemeļiem un dienvidiem no Bahmutas.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka ukraiņu karavīri ziņojuši – krievi pastiprinājuši uzbrukumus Kupjanskas, Avdijivkas un Doneckas virzienos.

Ukrainas amatpersonu teiktais par krievu operāciju tempu saskan ar ISW vērtējumu par krievu uzbrukuma operācijām, īpaši Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas virzienos.

Krievijas karaspēkam, domājams, būs grūti pilnībā atgūt iniciatīvu frontē, bet Ukrainas karaspēks turpina pats savas uzbrukuma operācijas un frontē gūst panākumus taktiskajā līmenī, īpaši Zaporižjas apgabalā un Dņepras austrumu (kreisajā) krastā Hersonas apgabalā.

Krievijas militārajai pavēlniecībai, šķiet, būs jāpieņem lēmums – atstāt karavīrus atsevišķos frontes sektoros, lai aizsargātos pret ukraiņu uzbrukumiem, vai pārdislocēt tos uz citām vietām uzbrukuma operāciju atbalstam, kas, visticamāk, bez pastiprinājuma tiks izbeigtas.

Šī izvēle, domājams, traucēs Krievijai atgūt iniciatīvu tuvāko nedēļu laikā, norāda ISW analītiķi.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti