Ukrainas robežsardze piedzīvo intensīvas apšaudes Luhanskas apgabalā

Krievija veic plaša mēroga ofensīvu Limanas un Kupjanskas virzienos, paziņojis Ukrainas armijas Austrumu pavēlniecības pārstāvis Serhijs Čerevatijs. Lai atvairītu ienaidnieku, Ukraina uz reģionu nosūtījusi rezerves spēkus. Pieaugošā ienaidnieka aktivitāte Limanas virzienā spiež no nemitīgiem uzbrukumiem aizstāvēties arī Ukrainas robežsargiem Luhanskas apgabalā.

Luhanskas apgabalā robežsargi maina pozīcijas. Un tad seko uzlidojums. Ar iebrucēja aviāciju Serebjankas mežā nākas sastapties teju katru dienu.

"Tas ir milzīgs adrenalīna pieplūdums. Ļoti liela nedrošības sajūta. Ja nenoreaģē laikā, var trāpīt šrapneļi," sacīja ukraiņu robežsargs.

Pavisam tuvu kritušas arī aviācijas bumbas. Gadās, ka uzlidojumu dēļ uz brīdi pazūd dzirde.

"Tu aiztaisi acis un domā, kur tā lidos. Tu jau nezini. Pēc tam jūti vibrāciju un fiziski izjūti, kā tā lido," pastāstīja ukraiņu robežsargs.

Serebrjankas mežs Luhanskas apgabalā kļuvis par sīvu kaujas lauku. Zinātāji pat saka, ka tas piedzīvojis vēl nežēlīgākas cīņas nekā Bahmutas pilsēta, jo šeit nav sienu, kas pasargātu, – ir tikai koki un ierakumi.

Kā skaidroja militāri analītiķi, Krievija Serebjankas meža ieņemšanu redz kā vārtus uz Limanas ieņemšanu. Pilsēta pērn tika atbrīvota vien dienu pēc tam, kad okupanti bija paziņojuši par tās ieņemšanu. Un tagad ienaidnieks tiecas to atkal atkarot.

Tāpēc tieši Limanas un Kupjanskas virzieni ir vieni no karstākajiem frontē. Šajos Ukrainas austrumu reģionos Krievija koncentrējusi vairāk nekā simt tūkstošus karavīru un 900 tanku, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik PSRS izvietoja Afganistānā iebrukuma laikā.

Bet ukraiņi savas pozīcijas varonīgi aizstāv. Īpaši svarīga ir izlūkošana no gaisa, piemēram, droni, kas sniedz vērtīgu informāciju pretuzbrukumiem. Jo labāk veiksies pretuzbrukumā, jo drīzākas cerības atgriezties mājās.

"Visvairāk frontē pietrūkst ģimenes. Bet ģimenei šeit darīt nav ko, tā ka – lai gaida. Drīz atgriezīsimies mājās ar uzvaru," pauda ukraiņu robežsargs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti