Ukrainas armija virzās uz priekšu un atbrīvo teritorijas, paziņoja Stoltenbergs, piebilstot, ka panākumi kaujas laukā ir iespējami, daļēji pateicoties NATO sabiedroto atbalstam.
"NATO aizsardzības ministri šonedēļ tiksies, lai sagatavotos mūsu samitam Viļņā nākamajā mēnesī. Mēs tiksimies laikā, kad Ukraina veic vērienīgu pretuzbrukumu. Vēl ir agrs, un mēs nezinām, vai šis būs kara lūzuma punkts. Taču mēs redzam, ka ukraiņi virzās uz priekšu un atbrīvo arvien vairāk teritoriju," sacīja ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs uzsvēra, ka, jo vairāk rezultātu un panākumu būs Ukrainai, jo spēcīgāka tā būs pie sarunu galda un jo lielāka iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sapratīs, ka viņš nevar uzvarēt kaujas laukā, bet ir jāvienojas par taisnīgu mieru.
"Panākumi, ko mēs redzam, ir apliecinājums Ukrainas spēku drosmei un apņēmībai. Tie arī parāda, ka NATO sabiedroto sniegtais atbalsts šobrīd patiešām ietekmē kaujas lauku," uzsvēra Stoltenbergs.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara otrdien paziņoja, ka aizsardzības spēki 12. jūnijā ir guvuši panākumus trīs virzienos, Berdjanskas virzienā vietām līdz pat kilometram, un kaujas turpinās trīs frontēs.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka armija un citas aizsardzības spēku daļas ir atbrīvojušas septiņas apdzīvotas vietas.
NATO aizsardzības ministriem ceturtdien paredzēta arī tikšanās Ramšteinas formātā – tiks pārrunāta tālākā militārās palīdzības piegāde Ukrainai un apspriests jaunais plāns kopīgai bruņojuma iepirkšanai.
Gaidāma arī Kodolieroču plānošanas grupas tikšanās, jo, lai arī tūlītēju draudu nav, Krievijas paziņojums par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā jūlijā ir vēstījums Rietumiem, ka Vladimirs Putins neatkāpsies Krievijas sāktajā karā Ukrainā.
KONTEKSTS:
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
