Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Vācijā ir pirmā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pērn 24. februārī. Berlīnē Zelenskis tikās ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Gan Šteinmeiers, gan Šolcs iepriekš ir viesojušies Ukrainā.

Kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Zelenskis pauda pateicību Vācijai par atbalstu. Zelenskis norādīja, ka Vācija tagad ir otra lielākā palīdzības sniedzēja Ukrainai pēc ASV, pajokojot, ka viņš strādā, lai panāktu, ka tā kļūst par lielāko palīdzības sniedzēju. Sākumā Vācija nevēlējās nodot Ukrainai bruņojumu, bet tagad tai piegādājusi daudz ieroču, to vidū arī tankus "Leopard", raķetes un pretraķešu sistēmas.

Vēl sestdien Vācija paziņoja par teju 3 miljardu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai.

"Pats galvenais, es vēlos pateikties jums, Olaf, patiesi sirsnīgi un pateikties visai Vācijas tautai par jūsu palīdzību, par katru izglābto ukraiņa dzīvību. Gribu uzsvērt, ka Vācijas palīdzība ir aizsardzība, dzīvības aizsardzība, tur dzīvojošo cilvēku aizsardzība. To cilvēku aizsardzība, kuri ar pretgaisa aizsardzības palīdzību aizstāv to, kas viņiem ir, lai dzīve Ukrainā varētu turpināties. Un arī jūsu finansiālā palīdzība ir ļoti svarīga," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents skaidroja, ka vēl esot nepieciešamas dažas viņa vizītes Ukrainas partnervalstīs, kurām būtu jānodrošina Ukraina ar nepieciešam ekipējumu un ieročiem. Zelenskis sacīja, ka mudinās Šolcu atbalstīt Ukrainas piedāvājumu par kaujas lidmašīnu piegādi Kijivai, lai gan viņš neprecizēja, vai vēlētos saņemt lidmašīnas tieši no Vācijas.

Preses konferences laikā Zelenskis arī uzsvēra, ka Ukraina negatavojas uzbrukt Krievijas teritorijai gaidāmā pretuzbrukuma laikā. Kijivas mērķis ir atbrīvot okupētās teritorijas, kas atrodas tās starptautiski atzītajās robežās. Iepriekš izskanējuši pieņēmumi, ka Ukraina varētu mēģināt sagrābt Krievijas teritorijas, lai pēc tam iespējamajās sarunās ar Krieviju tās mēģinātu apmainīt pret okupētajām teritorijām.

Tikmēr Šolcs preses konferencē pauda cerību uz drīzu kara beigšanos un atkārtoja Berlīnes stingro atbalstu, sakot ka Vācija Ukrainu atbalstīs tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Pēc tikšanās ar amatpersonām Zelenskis Vācijas valdības lidmašīnā kopā ar Šolcu devies uz Āheni, lai saņemtu Kārļa Lielā balvu. Šī balva šogad piešķirta viņam un Ukrainas tautai par ieguldījumu Eiropas vienotībā.

Ceremonijā Āhenē piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tādējādi Zelenskim būs laba iespēja tiešām sarunām ar šiem līderiem vēl pirms gaidāmā Eiropas Savienības samita Reikjavīkā, kam sekos G7 pasaules līderu sanāksme Hirosimā, Japānā.

Paredzot Zelenska ierašanos, vairāki simti Ukrainas atbalstītāju, kas rokās turēja zilus balonus un ap pleciem valkāja dzeltenzilus karogus, sarīkoja mītiņu Āhenē.

Runājot par notikumiem frontē Ukrainā, jāmin šīs dienas Krievijas paziņojums par to, ka kaujās netālu no Bahmutas nogalināti divi augsta ranga Krievijas militārie komandieri. Šāds paziņojums ir neierasts, jo Krievija izvairās runāt par saviem zaudējumiem.

KONTEKSTS:

Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos, un, saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina tagad gatavo savu pretuzbrukumu.

Jau kopš pagājušā gada vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus. Šonedēļ saņemtas ziņas par Ukrainas spēku pavirzīšanos uz priekšu Bahmutā.