Kā izteicās Reznikovs, armija gaidot Ģenerālštāba pavēli un atbilstošus laika apstākļus. "Tiklīdz būs Dieva griba, laika apstākļi un komandieru lēmums – mēs to izdarīsim."
Reznikovs norādījis, ka sabiedrībā ir par daudz uzkurināta interese. Operācija sākšoties negaidīti visiem. Informācija esot zināma vien šauram personu lokam. Jo mazāk par to zinās pretinieks, jo veiksmīgāks būs uzbrukums.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu. Pirms nedēļas Ukrainas bruņoto spēku apvienotā koordinācijas centra "Dienvidi" pārstāve Nataļja Humeņuka izteicās, ka uzbrukums faktiski jau esot sācies. Visi gaidot, taču tas jau klusi notiek. Nelieliem un pārliecinošiem soļiem tiek vājināti pretinieka resursi. Ienaidnieka loģistikas iznīcināšana ir viens no elementiem, lai sagatavotos plašam uzbrukumam.
Pēdējās dienās notikuši vairāki sprādzieni un ugunsgrēki naftas bāzēs Krievijas iekšzemē un Krimā.
Kā norādījuši Rietumu eksperti, lai atbrīvotu Krimu, ukraiņu bruņotajiem spēkiem, pirmkārt, vajadzēs ar tālas darbības šāviņu palīdzību tikt galā ar Krievijas flotes infrastruktūru. Melnajā jūrā uzturas krievu kuģi ar raķetēm, kas apšauda Ukrainas pilsētas. Un otrkārt - iznīcināt okupantu armijai svarīgus objektus Krimā, lai tā būtu spiesta pamest pussalu.
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs, ģenerālis Marks Millijs intervijā žurnālam "Foreign Affairs" atzinis, ka pateicoties rietumvalstu palīdzībai Ukrainas bruņotie spēki ir spējīgi īstenot uzbrukuma operācijas. Arī aizsardzības spējas ir ievērojami augušas.
"Es negribētu izteikt minējumus par to, vai viņi var vai nevar izvērst uzbrukuma operāciju tuvākajās nedēļās. Tas būs viņu pašu ziņā. Viņiem būs daudz jāizdara plānošanā un koordinācijā, ja viņi sarīkos uzbrukuma operāciju. Taču uzbrukt vai aizsargāties viņi ir gatavi.
Tā kā Krievijai neizdevās ātri sagrābt Kijivu, Krievijas vadonis Vladimirs Putins nolēma aprobežoties ar Ukrainas dienvidu apgabaliem, nostiprināties Donbasā un Krimā. Taču, kā norāda ASV ģenerālis, Putins vēl nav pilnībā nodrošinājis Donbasu, kur Krievija jau zaudējusi varbūt pat 250 tūkstošus karavīru, kuri aizstāti ar mobilizētiem rezervistiem.
"Krievijas okupētajā Ukrainā joprojām ir aptuveni 200 tūkstoši krievu karavīru – tie ir slikti vadīti, slikti apmācīti, slikti bruņoti, slikti uzturēti. Bet viņi tur ir."
Kā atzinis ģenerālis Millijs, sasniegt savus politiskos mērķus ar militāriem līdzekļiem abām pusēm būs ļoti grūti un ļoti izaicinoši.
"Godīgi sakot, nedomāju, ka šogad tas ir iespējams. Bet krievi ir ļoti daudz cietuši. Viņu ekonomika ir ievērojami cietusi. Viņu sauszemes spēki smagi cietuši. Domāju, ka racionāli domājoši cilvēki, daļa no tiem, kas Krievijā pieņemt lēmums, secinās, es uzskatu, mēnešu, gada vai divu gadu laikā viņi secinās, ka zaudējumi pārsniedz ieguvumus. Un tas būs laiks kaut ko darīt. Vismaz no sarunu viedokļa... Es nezinu, kad Putins būs gatavs to darīt. Bet kādā brīdī, ja viņš ir racionāls, viņam tas būs jādara... Viņiem tas būs jāizlemj, jo viņi neuzvarēs."
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs Millijs arī uzsvēris – neviens nav ieinteresēts kara eskalācijā: ne ASV, ne NATO, ne Putins, ne Ukraina.
Jo bruņots konflikts starp ASV un Krieviju, vai starp kādu citu NATO valsti un Kremli, būtu postošs abām pusēm.
KONTEKSTS:
Krievija plaša mēroga iebrukumu Ukrainā sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
