Ukrainas "Pilsonisko brīvību centrs" ir nevalstiska organizācija, kas jau daudzus gadus darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā. To vada Nobela miera prēmijas laureāte Oleksandra Matvijčuka.
Šobrīd apzināti vismaz 7000 civilliedzīvotāji, kas nonākuši Krievijas gūstā. Viņi ir nevis pārvietoti tālāk prom no frontes, bet ir Kremļa nelikumīgi aizturēti un šobrīd atrodas ieslodzījumu vietās Krievijā vai okupētajā Ukrainas daļā.
Viņi aizturēti prettiesiski, pārkāpjot starptautiskās humānās normas un daudzi – bez jebkāda tiesiska pamata. Krievija apgalvo, ka cilvēki apcietināti "par pretdarbību militārajai operācijai", bet daudziem nav pat krimināllietu, līdz ar to šiem cilvēkiem nav arī tiesību uz juridisko palīdzību. Viņiem nav advokātu, un daudzu tuvinieki pat nezina, kur viņi atrodas un nespēj ar apcietinātajiem sazināties.
Ukrainas Pilsonisko brīvību centrs sadarbojas ar juristiem Krievijā, lai mēģinātu apzināt šo cilvēku atrašanās vietas un aizturēšanas apstākļus, bet tas viss ir ļoti sarežģīti, jo Krievija vēršas pret advokātiem, kas palīdz šiem cilvēkiem. Nesen arī viens no juristiem aizturēts.
Kā ceturtdien Kijivā sacīja "Pilsonisko brīvību centra" vadītāja, Nobela miera prēmijas laureāte Oleksandra Matvijčuka – kopš 2014. gada, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, situācija tikai pasliktinās.
"Agrāk Krievija vismaz centās izlikties, ka tā ir civilizēta valsts, ka tā ievēro starptautiskās normas un tai ir kaut kāda cieņa pret starptautisku organizāciju lēmumiem. Tagad, lai kur mēs nevērstos, mēs redzam, ka pagaidām Krievija tos nepilda," sacīja Matvijčuka.
Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma atpakaļ uz Ukrainu iemainīti tikai aptuveni 160 civilliedzīvotāji. Kā stāstīja nevalstiskajā organizācijā, viņi ir kā papildinājums kara gūstekņiem, kas nelielā daudzumā tiek pievienoti katrā gūstekņu apmaiņas reizē. Taču nav noteiktas kārtības, kādā dzimtenē tiek atgriezti civiliedzīvotāji.
"Pilsonisko brīvību centrs" arī aplēsuši, ka tādos tempos turpinot, lai apmainītu visus pārējos jeb nepilnus 7 tūkstošus ieslodzīto, vajadzēs 100 gadus. Tāpēc tapusi stratēģija civiliedzīvotāju atgriešanas pasākumu kopumam.
Ukrainas valdībai būtu jāsāk sarunas par civiliedzīvotāju-gūstekņu atgriešanu. Nevalstiskā organizācija uzskata, ka civiliedzīvotāji ir vienkārši jāatbrīvo un ka viņus nedrīkst apmainīt līdzīgi kā karavīrus.
Organizācija arī paudusi, ka, viņuprāt, ir jāveic komplekss pasākumu kopums, lai Krievija tomēr reaģētu.
"Krievijas režīms lieliski saprot, ka pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības. Kara noziegumi Krievijai ir veids, kā tā īsteno šo karu. Tāpēc vienkārši pateikt, ka viņi pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības – tas nav perspektīvi," sacīja "Pilsonisko brīvību centra" pārstāvis Mihailo Sava. "Nepieciešama sistēma savstarpēji saistītiem pasākumiem ar mērķi izdarīt spiedienu uz Krieviju. Ir jābūt diplomātiskam, juridiskam, ekonomiskam, humanitāram un jebkādam citam spiedienam. Mūsu piedāvātā stratēģija ir ar mērķi īstenot divus galvenos uzdevumus. Pirmais – palīdzēt šiem cilvēkiem izdzīvot līdz brīvībai, jo es jau pieminēju par smagajiem apstākļiem aizturēšanā. Un otrs – atbrīvot viņus. Atbrīvot visus 7000 vai vairāk, ja viņu ir vairāk."
Nevalstiskās organizācijas pārstāvis arī minēja konkrētus pasākumus, kas varētu palīdzēt Krievijai atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas.
Starp tādiem minēta gan īpaša starptautiskā tribunāla izveide, gan jaunas starptautiskās sankcijas, kas būtu sasaistītas tieši ar civiliedzīvotāju nelikumīgo aizturēšanu. Lai šajā procesā iesaistītie zinātu, ka viņiem draud atbildība.
Tāpat nevalstiskās organizācijas pārstāvji uzskata, ka Ukrainā un citās valstīs būtu jāsāk kriminālprocesi par nelikumīgu civiliedzīvotāju turēšanu ieslodzījumā Krievijā vai Ukrainas okupētajā daļā – pret šo ieslodzījuma vietu amatpersonām.
Ukrainā jau notiek atsevišķu šādu lietu izmeklēšana, bet kriminālprocesu skaits ir salīdzinoši neliels. Šobrīd gūstā esošajiem civiliedzīvotājiem arī palīdzētu, ja Starptautiskā Krimināltiesa pievērstu uzmanību šim jautājumam un izdotu aresta ordeņus nelikumīgā civiliedzīvotāju aizturēšanā iesaistītajiem – līdzīgi kā tas ir bijis attiecībā uz ukraiņu bērnu deportācijām un par uzbrukumiem Ukrainas civilajiem objektiem.
