Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" vēsta, ka rezolūcijā norādīts, – Krievijas apzinātā agresijas politika pret Ukrainu ir traģisks atgādinājums par iepriekšējo mēģinājumu iznīcināt ukraiņu nāciju. Tāpēc asambleja nolēma 1932. un 1933. gada holodomoru atzīt par genocīda aktu, kura mērķis bija iznīcināt ukraiņu nācijas, valodas un kultūras pamatus.

Asambleja arī mudina dalībvalstu un citu zemju parlamentus sekot tās piemēram. Līdzīgu lēmumu jau pieņēmušas daudzas rietumvalstis, tāpēc neizbrīna, ka par rezolūciju nobalsoja 73 no 74 deputātiem. 

Gandarījumu par lēmumu jau paudušas visas vadošas Ukrainas amatpersonas, un prezidents Volodimirs Zelenskis to nosauca par ilgi gaidītu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. "Tas sūta skaidru signālu – taisnīgs sods par visiem pagātnes un pašreizējiem Maskavas noziegumiem ir neizbēgams," norādīts Zelenska paziņojumā.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.