Dienas ziņas

Aculiecinieks: Tā bija asinspirts

Dienas ziņas

Salaspilī krusta ceļu var iziet vienatnē, skenējot QR kodus

Valsts prezidents: Latvija nepārtrauks stiprināt Ukrainu

Valsts prezidents: Ukraiņu spēja izturēt ko tādu ir apbrīnojama

"Ukraiņu tauta ir ļoti vienota. Tā nepadodas. Un tās spēja izturēt kaut ko tādu ir apbrīnojama," pēc atgriešanās no vizītes Kijivā intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš Ukrainā bija kopā ar pārējiem Baltijas un Polijas prezidentiem.

LTV: Prezidenta kungs, liels paldies, ka atvēlējāt laiku! Jūs tikko esat atgriezies no Kijivas. Pats savām acīm redzējis Krievijas karaspēka sapostītās Kijivas piepilsētas. Ar kādām izjūtām esat atgriezies? Kā to visu cilvēciski, emocionāli bija redzēt?

Levits: Mēs jau televīzijā katru dienu redzam, kādi Ukrainā ir postījumi, bet redzēt to savām acīm, ir pilnīgi citādāk, protams, ļoti emocionāli – mēs redzam līdzīgus rajonus, kā mēs pazīstam Rīgā – padomju laika arhitektūra, kā Purvciems vai Imanta, – ka tie [Ukrainā] ir nodedzināti, sapostīti, ka tur ir sprāgušas raķetes, ka ir sagruvušas ēkas. Es biju tur tad, kad glābēji meklēja cilvēkus, kas ir aprakti drupās, vai arī kaut kur palikuši kādos dzīvokļos. Un ir maz izredžu, ka atradīs tur kādu dzīvu.

Bet vēl krievu karaspēka nežēlību pierāda arī tas, ka viņi bija atstājuši mīnas, lai tad, kad ietu šajās drupās iekšā, lai apdraudētu arī glābējus.

Arī tādas situācijas ir bieži, ka zem līķiem ir nolikta mīna. Un tad, kad ņem augšā cilvēku, tad mīna sprāgst.

Tur ir ārkārtīgi daudz mīnas atstātas. Tā kā tas tiešām bija pierādījums tam, ka tā nav vienkārša karadarbība, bet tas bija terorisms pret iedzīvotājiem un arī pret tiem, kas mēģina glābt. Tā kā es teiktu, ka tas izskatās, tas ir... dažreiz strīdas, vai tas ir genocīds vai nav. Kā cilvēks es to vērtētu, ka tas ir genocīds, katrā ziņā genocīda pazīmes tur bija redzamas.

Šādā veidā krievu karaspēks, kurš netiek uz priekšu militāri, mēģina iebiedēt iedzīvotājus, lai tomēr panāktu savu, bet ukraiņu tauta ir ļoti vienota. Tā nepadodas. Un man jāsaka, ka šī vienotība un šī spēja izturēt kaut ko tādu, ir apbrīnojama, un, man jāsaka, ka tas, ka Krievija varētu uzvarēt, pēc tā, ko es redzēju, domāju, ka tas ir izslēgts.

Esot Kijivā, jūs piedāvājāt ļoti konkrētu lietu – izveidot starptautisku tribunālu, kas izmeklētu tieši šo kara sākšanu. Pastāstiet, lūdzu, vairāk pa šo ieceri.

Ir divas starptautiskās tiesas, kuras jau ir uzsākušas izmeklēšanu šajā jautājumā. Viena ir Starptautiskā krimināltiesa Hāgā, kur krimināltiesas prokurors jau ir sācis savu darbu. Un tad, kad mēs bijām Ukrainā, viņš tieši ieradās Kijivā, lai sāktu izmeklētāja darbu. Un otra ir ANO Starptautiskā tiesa, kas arī atrodas Hāgā, kur tiek skatīta Ukrainas sūdzība pret Krieviju par nepatiesu apvainojumu genocīdā kā ieganstu Krievijas karam pret Ukrainu.

Un šāds nepatiess apvainojums pats par sevi ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Taču patlaban nav nevienas starptautiskās tiesas, kuras jurisdikcijā būtu agresīva kara uzsākšana.

Agresīvs karš ir aizliegts, un to aizliedz ANO statūti, kas tika pieņemti 1945. gadā. Tas ir aizliegts. Taču nav tiesas, kas skatītu šo jautājumu gadījumā, ja kāda valsts tomēr uzsāk agresīvu karu, un tādēļ priekšlikums ir izveidot speciālu tribunālu, kas skatītu šo Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu.

Ir patlaban starptautiska iniciatīva to darīt, kurā piedalās daudzi pazīstami starptautisko tiesību speciālisti, bijušie politiķi, sabiedriskie darbinieki. Lai to patiešām izveidotu, ir nepieciešama valstu iniciatīva, kāda valstu grupa, kura to tiešām tad arī izveidotu.

Mēs pārrunājām arī ar [Ukrainas] prezidentu Zelenski šo iespēju. Prezidents Zelenskis, protams, to atbalsta. Un šī ideja varētu iet tālāk.

Ko prezidents Zelenskis jums sacīja, runājot par nepieciešamo atbalstu Ukrainai? Kas Ukrainai patlaban visvairāk ir vajadzīgs?

Vistuvākajā laikā Ukrainai ir vajadzīgi ieroči. Ieroči, ieroči un ieroči.

Ukrainas armija ir ļoti motivēta aizsargāt savu valsti, un ne tikai armija, bet visi iedzīvotāji. Bet ir vajadzīgi ieroči, un ne tikai vieglie ieroči, kas Ukrainai ir, bet arī smagie ieroči. Tos Ukraina var dabūt no draudzīgām valstīm, no NATO dalībvalstīm. Un arī Latvija ir devusi ļoti nopietnu pienesumu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai, tāpat arī Igaunija, tāpat arī Lietuva, un tāpat arī Polija.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderiem viesojas Kijivā un tiekas ar Volodimiru Zelenski, 13.04.2022.

Tagad, tieši vakar, kad mēs runājām ar prezidentu Zelenski, viņam pēc tam bija saruna ar ASV prezidentu Baidenu, kur prezidents Baidens solīja ievērojamu militāru palīdzību arī ar smagajiem ieročiem. Un mūsu, Latvijas uzdevums, un to gan es, gan visi pārējie Latvijas valdības pārstāvji sarunās ar mūsu sabiedrotajiem un draugiem uzsveram un stingri prasām, ka tagad ir jāpalīdz Ukrainai stiprināt Ukrainas militārās spējas.

Ukraiņu armija ir spēcīga un tā ir apturējusi krievu agresiju – viņi nebija spējīgi ieņemt Kijivu. Tagad Krievijas armija tiek pārsviesta uz austrumiem, un tuvākajā laikā ir gaidāms masīvs uzbrukums no austrumiem, no Donbasa puses, bet Ukrainai ir vajadzīgi ieroči, tas ir viens. Otrs – Ukrainai ir vajadzīga ekonomiskā un finansiālā palīdzība, jo, protams, šis karš izposta ukraiņu ekonomiku, un šeit arī gan Eiropas Savienība, gan arī atsevišķas valstis sniedz savu palīdzību.

Arī mēs, Latvija, protams, sniedzam savu palīdzību – humāno palīdzību, uzņemam bēgļus. Protams, vislielāko bēgļu skaitu ir uzņēmusi Polija.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderiem viesojas Kijivā un tiekas ar Volodimiru Zelenski, 13.04.2022.

Prezidents Zelenskis tādēļ pateicās Latvijas tautai, Latvijas valstij par sniegto palīdzību, kas ir ļoti nozīmīga. Proporcionāli savām ekonomiskajām un militārajām iespējām Latvija sniedz vienu no lielākajām palīdzībām Ukrainai, par ko prezidents Zelenskis, protams, ir pateicīgs. Mēs, Latvija, neapstāsimies savā politikā stiprināt Ukrainu.

Tagad jau 50 dienas rit šis karš, un Ukraina ir pierādījusi, ka tā ir spēcīga valsts, ka tā spēj pretoties krievu agresijai. Mūsu un visas demokrātiskās pasaules un visu Eiropas valstu uzdevums ir stiprināt Ukrainu, lai tā varētu šajā karā noturēties un uzvarēt.

Mēs arī šeit, Latvijā pārdzīvojam notiekošo Ukrainā, un tā arī mūsu iedzīvotājiem ir gan emocionāla, gan ekonomiska slodze. Priekšā, iespējams, nav tie vieglākie laiki arī mums. Ko jūs teiktu Latvijas iedzīvotājiem, kā mums pārvarēt šo laiku?

Šis karš ir uzspiests Eiropai, uzspiests pasaulei. Mūsu uzdevums ir būt izturīgiem un nosargāt savas valsts savu demokrātiju un palīdzēt Ukrainai. Ukraiņi tagad cīnās, ir daudz upuru ukraiņu pusē, bet mūsu upuris būtu augstākas cenas.

Es domāju, ka par to, ka mums ir sava valsts, ka mums ir demokrātija, ka mēs kā Eiropas valsts varam nosargāt sevi, tas arī kaut ko maksā.

Es vēlētu mums visiem izturību, mieru un drošību. Un es domāju, ka tas ir panākams, un mums ir jābūt izturīgiem gan attiecībā uz tām neērtībām, kas sagaida mūs, bet galvenais, mums ir jābūt solidāriem ar Ukrainu.

KONTEKSTS:

Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija Ukrainā izdara kara noziegumus, bet Ukrainā redzamais liecina arī par genocīda pazīmēm – tā, atgriežoties no vizītes Krievijas kara plosītajā Ukrainā, teica Valsts prezidents Egils Levits.

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti