Savukārt amerikāņu avots noliedzis informāciju, ka būtu bijuši neoficiāli kontakti, un norāda, ka Vašingtona neiesaistīsies sarunās bez Kijivas līdzdalības.

Kā liecināja avoti Krievijā, Putins 2023. gadā publiski un privāti caur starpniekiem, cita starpā ar Maskavas Tuvo Austrumu arābu partneru palīdzību, ļāvis Vašingtonai noprast, ka ir gatavs izskatīt iespēju par uguns pārtraukšanu Ukrainā.

Putins piedāvājis iesaldēt konfliktu šā brīža līnijās un nav gribējis atteikties ne no vienas okupētās Ukrainas teritorijas, sacīja aģentūras sarunbiedri.

"Kontakti ar amerikāņiem ne pie kā nenoveda," "Reuters" sacīja augsta Krievijas amatpersona, kas ir pazīstama ar 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā notikušajām sarunām.

Otrs Krievijas avots, kas arī ir informēts par kontaktiem, sacīja "Reuters", ka amerikāņi caur starpniekiem paziņojuši Maskavai, ka nevar runāt par iespējamu uguns pārtraukšanu bez Ukrainas līdzdalības, un tāpēc sarunas cietušas neveiksmi.

Trešais avots, kas arī ir informēts par sarunu gaitu, sacīja: "Ar amerikāņiem viss izgāzās."

Nedz par sarunu mērogu, nedz to izgāšanos iepriekš nekas nav ticis ziņots, norāda "Reuters".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.