Nešaubās par atbalstu Ukrainai
Briselē Zelenskis tika sagaidīts ļoti sirsnīgi. Mediji vaicāja viņa komentāru par situāciju Izraēlā, un Zelenskis ieteica Rietumu politiķiem doties uz Izraēlu, lai tiktos ne tikai ar valdību, bet arī ar vienkāršajiem iedzīvotājiem. Ukrainas līderis skaidroja, ka kara pirmajos mēnešos viņam un Ukrainai tas ir bijis milzīgs morālais atbalsts.
"Dažkārt domājam, kā gūt virsroku vai kā apturēt karu, kā kaut ko nokārtot, kā veidot dialogu ar Irānu vai Krieviju un tā tālāk. Bet dažkārt mums ir jādomā pretēji. Mums nav jādod iespēja agresoriem pat domāt par Trešo pasaules karu, par jaunu agresijas vilni, jaunu lielo traģēdiju. Tas nozīmē – ja ir liels tautas politiskais atbalsts, tas nozīmē vienotību. Tāpēc iesaku tur aizbraukt. Protams, ja Izraēlas puse būs gatava," sacīja Zelenskis.
Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") apliecināja, ka Ramšteinas grupā nav izskanējušas šaubas par atbalstu Ukrainai: "Šeit neparādās ne mazākās šaubas par to, ka šis atbalsts varētu kaut kādā veidā varētu tikt ierobežots. Skaidrs, ka ir un būs atbalsts Izraēla brutālo teroraktu kontekstā. Bet vienlaikus par atbalstu, kas ir Ukrainai, šeit ir apņemšanās to turpināt visos iespējamos veidos."
Domā par atbalstu ziemā un atjaunošanai
Zelenskim ierodoties, NATO mītnē viņu sagaidīja ar aplausiem. Tas gan nav ierasts sagaidīšanas veids. Viņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru, ASV aizsardzības sekretāru, kā arī Beļģijas premjeru.
Ukrainas prezidents izteica cerību, ka NATO valstis runās ne tikai par F-16 iznīcinātājiem un citu militāro palīdzību viņa vadītajai valstij, bet arī par to, kā dzīvot pēc kara. Tas nozīmē valsts rekonstrukciju.
Tā kā pasaulē izskan dažas balsis, ka Rietumiem nav naudas, lai palīdzētu Ukrainai rekonstrukcijā, Zelenskis norādīja uz Krievijas īpašumiem rietumvalstīs. Tā ir nauda, ko varētu izmantot Ukrainas atbalstam.
Daļa Eiropas Centrālās bankas iesaldēto Krievijas aktīvu atrodas Beļģijā, kas paziņojusi par plāniem iekasētos nodokļus par šiem aktīviem nodot Ukrainas atjaunošanā. Tie varētu būt 1,7 miljardi eiro, kas Kijivai tiks nodota nākamgad. Beļģija šogad jau ir piešķīrusi 600 miljonus eiro Ukrainai pēc šāda paša principa.
G7 valstu lēmums iesaldēt Krievijas aktīvus pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā nozīmēja to, ka ārvalstīs tika bloķēti aptuveni 300 miljardi ASV dolāru. Lauvas tiesa tiek turēta Eiropā – liela daļa no tās Beļģijā, kur atrodas uzņēmums "Euroclear", kas nodarbojas ar starptautiskiem vērtspapīru darījumiem. Lai gan Ukraina ir aicinājusi visu Krievijas naudu novirzīt pēckara atjaunošanai, G7 valstis noraida tiešu konfiskāciju, sakot, ka tas radītu juridiskas problēmas un būtu globālo normu pārkāpums.
Tikmēr Ukraina gatavojas ziemai. Un Ramšteinas formāta sanāksmē solīts turpināt atbalstu tai.
"Tātad, tuvojoties ziemai, mūsu uzdevums šajā kontaktgrupā ir divējāds. Mums jāturpina ātri sniegt Ukrainai to, kas tai nepieciešams, lai risinātu tās neatliekamos pašreizējos izaicinājumus, pat ja mēs turpinām attīstīt Ukrainas kaujas spējas, lai novērstu nākotnes briesmas. Tāpēc mēs esam šeit, lai dziļi ielūkotos savos krājumos, lai apmierinātu Ukrainas vissteidzamākās vajadzības, īpaši pretgaisa aizsardzības un munīcijas jomā. Ar nepacietību gaidu ziņas par jaunajām atbalsta paketēm, ko gatavo daudzas valstis šeit," sacīja ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins.
Sola turpināt atbalstu
Pēc NATO dalībvalstu aizsardzības ministru un tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmes bloka ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka
dalībvalstis turpinās sniegt Ukrainai nepieciešamo militāro atbalstu.
Stoltenberga vētījums preses konferencē norādīja, ka Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai un atkal gatavojas izmantot ziemu kā kara ieroci, tāpēc vēl svarīgāk palielināt un saglabāt atbalstu. NATO palīdzēs Ukrainai pārdzīvot šo periodu, tāpēc tiks piegādāts silts apģērbs, degviela, atmīnēšanas iekārtas un medicīniskais aprīkojums.
NATO ģenerālsekretārs arī atzinīgi novērtēja atsevišķu valstu lēmumus, tai skaitā Beļģijas un Dānijas apstiprinājumu par savu F-16 iznīcinātāju piegādi Ukrainai. Kanāda ziedos desmitiem miljonu dolāru vērtu ziemas apģērbu un aprīkojumu, bet Lielbritānija sola vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Par palīdzības paketēm viena miljarda eiro un 200 miljonu dolāru vērtībā jau iepriekš paziņoja Vācija un ASV.
ASV militārās palīdzības pakete ietvers munīciju pretgaisa aizsardzībai, artilērijas munīciju, prettanku ieročus un aprīkojumu cīņai ar Krievijas droniem.
Arī Lietuva paziņoja par jaunas militārās palīdzības paketes nodošanu Ukrainai. Tā ietvers divas NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmu palaišanas iekārtas. Tāpat valsts sadarbībā ar dažiem Eiropas partneriem iegādāsies 155 mm munīciju Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tuvākajā laikā Lietuva uz Ukrainu sūtīs ģeneratorus un aprīkojumu, kas nepieciešams ziemas laikā. Tiks nodrošinātas armijas nometnes gultas un apģērbs.
Arī Somija turpina palīdzību un paziņoja, ka nodod Ukrainai 19. militārās palīdzības paketi, kas ir 95 miljonus eiro vērta.
Kanāda nodod artilērijas šāviņus un citus ieročus, ziemas formas un guļammaisus militārpersonām.
Kamēr Briselē norisinājās dažādas tikšanās, tikmēr Horvātijā donoru konferencē vairāk nekā 30 valstis solījušas Ukrainai gandrīz 500 miljonus eiro Ukrainas teritorijas atmīnēšanai. Šie līdzekļi tiks izmantoti ieguldījumos iekārtās, materiālos un ekspertos.
Kā šajā konferencē skaidroja Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs, līdz pat trešdaļai no viņa valsts šobrīd ir nosēta ar munīciju. Ja atmīnēšanās netiks pieliktas lielākas pūles un līdzekļi, paies daudzas desmitgades, lai Ukrainu attīrītu no mīnām, sacīja Šmihaļs.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
