Kopš pirmā lasījuma februārī likumprojekts Augstākajā radā piedzīvojis vairāk nekā četrtūkstoš grozījumu. Tas apliecina, cik sarežģīta bija šī cīņa – samērot armijas akūtās vajadzības ar sabiedrības interesēm.
Centienos ierobežot izvairīšanos no mobilizācijas jaunais likums paredz iesaukšanas pavēstes izdot arī caur elektronisko sistēmu. Par izvairīšanos no armijas noteikti arī sodi, kā autovadītāja apliecības atņemšana. Sākotnēji par to bija iecerēti krietni stingrāki sodi, piemēram, līdzekļu iesaldēšana, bet apzinoties, cik tie būtu nepopulāri, tie mīkstināti.
Kamēr sabiedrību grozījumi palīdz mierināt, atelpu frontē karojošajiem tie nesniedz – no likumprojekta svītrota sākotnējā iecere noteikt trīs gadu termiņu demobilizācijai bažās par to, ka tas vājinās armiju.
Parlaments gan vēl diskutēs par atsevišķu likumu demobilizācijai, bet tas prasīs laiku. Ar to mierā nav kara nogurdinātie karavīri, kas frontē jau kopš pirmās dienas.
Viņi ar savām pārdomām pēc likuma pieņemšanas dalījās sociālajos tīklos.
"Cik ilgi mums būs jādienē – divus, trīs, piecus, septiņus gadus? Neskaidrība saistībā ar demobilizāciju šķeļ valsti un demotivē armiju. Daudzi dienē bez jebkādas skaidrības par rītdienu, jūtoties kā vergi. Šo likumu pieņemšanas atlikšana liek mums justies maldinātiem un izmantotiem," pauda neapmierinātais ukraiņu karavīrs Jegors Firsovs.
Jaunais likums arī paredz, ka mobilizācijai atbilstošajiem divu mēnešu laikā ir jāatjauno sava personīgā informācija, kas atvieglotu mobilizācijas procesu, jo līdz šim varaiestādēm nācies paļauties uz nepilnīgiem un novecojušiem datiem.
Militārie eksperti norādīja, ka mobilizācijas likuma revīzija bija nepieciešama, jo armijai trūkst ne tikai munīcija, bet arī dzīvā kaujasspēka – ienaidniekam tā ir vismaz septiņreiz vairāk.
Kamēr atsevišķi komandieri armijā norāda, ka jaunais likums būs skaidrs signāls partneriem, ka Ukraina ir gatava atkarot teritorijas, tikmēr citi cerēja uz stingrākiem nosacījumiem un norāda, ka arī ar šo reformu brīnumi kaujas laukā nav gaidāmi.
Mobilizācijas izmaiņas ierosināja bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš apgalvoja, ka armijai nepieciešami vismaz pusmiljons jaunu rekrūšu. Jau kopš likuma apspriešanas sākuma, tas nebija populārs sabiedrībā un izraisīja daudz asu diskusiju un šķelšanos sabiedrībā.
Jau vēstīts, ka, sākoties Krievijas pilna apmēra iebrukumam Ukrainā, karavīriem frontes līnijās nav iespēju doties atpūtā, bet tikmēr tūkstošiem ukraiņu mobilizācijas vecumā izvairās no iesaukšanas armijā. Nav zināms precīzs nepieciešamais iesaucamo skaits, taču šā brīža armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojuši, ka pēc revīzijas veikšanas armijā secināts, ka būs nepieciešams krietni mazāks iesaucamo skaits, nekā sākotnēji izskanējušais pusmiljons.
Tikmēr Krievija, pēc Rietumu ekspertu analīzes, ik mēnesi Ukrainā mobilizējot 30 tūkstošus.
Par pretrunīgi vērtēto likumprojektu nobalsojuši 283 no 450 parlamenta deputātiem.
Jau vēstīts, ka Ukrainas armiju ir novājinājis neveiksmīgais 2023. gada pretuzbrukums Krievijai un ASV Kongresa aizvien bloķētā un būtiskā militārā palīdzība kara plosītajai valstij.
Aprīļa sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis samazināja mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem, jo Kijivai trūkst karavīru cīņā pret okupācijas spēkiem.
Savukārt trešdien parlaments paziņoja, ka pēc armijas pieprasījuma tiek atcelts punkts par to karavīru demobilizāciju, kuri karojuši 36 mēnešus.
Zelenskim vēl ir jāparaksta mobilizācijas likums, lai tas stātos spēkā.
Iepriekš viņam bija nepieciešams gandrīz gads, lai parakstītu pirms tam parlamenta pieņemto likumprojektu, ar kuru tika samazināts mobilizācijas vecums.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
