ĪSUMĀ:

• Latvijas un Ukrainas prezidenti parakstījuši vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā.
• Latvija apņēmusies sniegt militāro atbalstu Ukrainai: 0,25% no IKP gadā.
• Šogad attiecīgā summa varētu būt 112 miljoni eiro.
• Latvija piegādās ukraiņiem dronus un militāro aprīkojumu.
• Ukrainas prezidents Zelenskis izteicis pateicību Latvijai par sniegto atbalstu.
• Viļņā notiek Trīs jūru iniciatīvas samits, kurā piedalās arī Rinkēvičs un Zelenskis.

"Pateicos visu Ukrainas cilvēku vārdā, ka jūs esat ar mums," tā šodien parakstot vienošanos, kas apliecina Latvijas turpmāku ilgstošu atbalstu Ukrainas militārajām vajadzībām un attīstībai, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Šī vienošanās gan nenozīmē, ka ieguldāmies tikai mēs, bet arī Ukraina apņemas palīdzēt arī mums, proti, ja gadījumā ar Latvija nonāks drošības krīzē – tā pēc tikšanās ar Zelenski sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Rīgā viņš atgriezīsies ar konkrētiem priekšlikumiem, kas saklausīti sarunās ar Zelenski.

Pagaidām zināms, ka Latvijas ikgadējais militārais atbalsts Ukrainai būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat Latvija apņēmusies atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Militārais atbalsts izpaudīsies dažādos veidos, tai skaitā piegādājot dronus, militāro ekipējumu, kā arī bruņojumu.

Ar Ukrainu divpusējas vienošanās par ilgstošu atbalstu līdz šim ir parakstījušas deviņas valstis, bet Latvija ir pagaidām pirmā no Baltijas. Prezidentam Zelenskim esot Viļņā, kur ceturtdien arī notiek Trīs jūru samits, bija vēl vairākas divpusējas tikšanās, tostarp ar Lietuvas, Čehijas un Rumānijas prezidentiem.

Ukrainai atbalsts ir vajadzīgs tagad, nevis vēlāk

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien ieradās vizītē Viļņā, kur viņš piedalās Trīs jūru iniciatīvas samitā. Vizītes ietvaros notika arī tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski.

Pirms vienošanās parakstīšanas abu valstu vadītāji pārrunāja gaidāmo NATO valstu samitu Vašingtonā un situācijas attīstību kara frontē. Tika pārrunāts arī konkrēts atbalsts, ko sagaida Ukraina. Rinkēvičs teica, ka Ukrainas vajadzību sarakstu pārrunās ar premjerministri Eviku Siliņu un aizsardzības ministru Andri Sprūdu.

"Mums tiešām ir iespēja daudzās lietās palīdzēt. Bet es esmu priecīgs, ka mēs arī esam pievienojušies čehu vadītajai munīcijas iniciatīvai. Ukraiņiem ir nepieciešami droni – ne tikai saražoti droni, kaut vai nauda, ar ko viņi var ražot tos dronus, kas ir šobrīd sevi ļoti efektīvi parādījuši. Un es gribētu redzēt, lai mēs tiešām arī konkrēti palīdzam tagad," žurnālistiem pavēstīja Rinkēvičs.

"Jo nelaime ir tā, ka mēs bieži izsludinām to palīdzību, viss jau ir baigi skaisti… Tā pienāk pāris mēnešus vēlāk. Ukraiņiem ir vajadzīgs atbalsts šodien, nevis jūnijā vai augustā."

Ukraina ir pateicīga Latvijai

Ukrainas prezidents ir gandarīts par noslēgto vienošanos un ļoti pateicīgs Latvijai un mūsu tautai.

"Vispirms esmu ļoti pateicīgs jūsu cilvēkiem par patiešām spēcīgo atbalstu. Es pateicos jums visu ukraiņu vārdā, ka jūs esat ar mums šos vairāk nu jau nekā divus gados, un, tā kā jūsu prezidents teica – līdz pat uzvarai un pēc tam. Paldies par jūsu labo attieksmi pret mūsu cilvēkiem, kuri tagad dzīvo Latvijā, kurus jūs esat uzņēmuši! Tas mums ir ārkārtīgi svarīgi. Liels paldies jums, ka esat pirmā no Baltijas valstīm, ar kuru parakstām šo drošības garantiju līgumu. Šodien mēs to esam izdarījuši. Un šis spēcīgais dokuments tagad definē drošības un aizsardzības attiecības starp mūsu valstīm. Liels jums paldies!" pēc dokumenta parakstīšanas sacīja Zelenskis.

Pēcāk viņš gandarījumu par noslēgto vienošanos pauda arī mikroblogošanas vietnē "X".

Atbalsts varētu sasniegt 112 miljonus eiro gadā

Iepriekš Ukraina noslēdza divpusējās vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā ar vairākām valstīm. Mēneša sākumā Kijivā tika noslēgta vienošanās par sadarbību ar Somiju. Tāpat ir noslēgtas vienošanās ar Dāniju, Franciju, Itāliju, Kanādu, Nīderlandi, Vāciju.

Pirmā valsts, kas noslēdza divpusējo vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā ar Ukrainu, bija Lielbritānija. To abas valstis parakstīja šī gada janvārī. Savukārt šobrīd notiek darbs, lai Ukraina noslēgtu divpusējo vienošanos aizsardzības jomā ar Spāniju un Zviedriju.

Līdz šim noslēgtās divpusējās vienošanās paredz valstu investīcijas Ukrainas aizsardzībā un pauž apņemšanos ilgtermiņā atbalstīt Ukrainu.

Vienošanās, kuru plānots parakstīt, paredz, ka mūsu valsts sniegs Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministru kabinets otrdien apstiprināja vienošanās parakstīšanu.

Ārlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2024. gadā 0,25% no IKP sasniegs aptuveni 112 miljonus eiro. Finansējums šīm mērķim tiks rasts no Aizsardzības ministrijas budžeta.

Latvija piegādās Ukrainai dronus

Latvija iecerējusi parakstīt šādu vienošanos, lai sūtītu "skaidru un stingru signālu par atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru".

Tā paredz visa veida ilglaicīgu palīdzību Ukrainas aizsardzībai pret agresiju, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Vienošanās militārā atbalsta būtiskākie elementi ir Latvijas turpmāka dalība Ukrainas aizsardzības Ramšteinas kontaktgrupā, lai sniegtu ar sabiedrotajiem koordinētu militāro atbalstu Ukrainai. Latvijas vadībā Dronu koalīcija darbojas ar mērķi nodrošināt Ukrainai miljonu dronu militārā ekipējuma un bruņojuma piegādes nodrošināšanai.

Nemilitārā atbalsta jomas skar attīstības sadarbību, sadarbību Černihivas apgabala rekonstrukcijā un digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanu. Tāpat vienošanās paredz Ukrainas atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā.

Zelenskis Viļņā tikās ne tikai ar Latvijas prezidentu, bet arī ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, ar kuru pārrunāja militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai, kā arī Ukrainas ceļu uz dalību Eiropas Savienībā. Viņš arī piedalās Trīs jūru samitā, kura ietvaros tiekas ar formātā pārstāvēto valstu vadītājiem.

Tiekoties ar Nausēdu, Zelenskis atkārtoti aicinājis Rietumus piegādāt Ukrainai gaisa aizsardzības sistēmas, sakot, ka ir svarīgi visām skaļi izteiktām iniciatīvām beigt ar uzskatāmu iznākumu Ukrainai.

Latvija arīdzan piedalīsies Ukrainas infrastruktūras atjaunošanā

Iepriekš, 10. aprīlī, Ukrainas Augstākā Rada arī ratificēja Latvijas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par tehnisko un finansiālo sadarbību.  

Līgums sniedz juridisko ietvaru Latvijas attīstības sadarbības programmu un rekonstrukcijas projektu īstenošanai Ukrainā, kā arī atvieglos tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai.  Tas arī paredz dažāda veida atvieglojumus rekonstrukcijas projektu ieviesējiem, piemēram, palīdzības projektu ievestās preces un sniegtie pakalpojumi tiks atbrīvoti no nodokļiem, tiks izsniegtas licences preču pagaidu importam, kā arī ekspertiem tiks piemēroti atvieglojumi uzturēšanās laikā Ukrainā.

Latvijas valdība līgumu apstiprināja 2023. gada 28. novembrī. Kopš 2022. gada Latvija iesaistās Ukrainas rekonstrukcijā, atjaunojot sociālo infrastruktūru, mājokļus un sniedzot psiholoģisko atbalstu karā cietušām sievietēm. Latvija iesaistīsies Ukrainas rekonstrukcijā arī turpmākajos gados. 2024. gadā Ukrainas rekonstrukcijai no valsts budžeta līdzekļiem piešķirs 5,4 miljonus eiro.