Šīs prognozes dažkārt ir diametrāli pretējas, rakstā žurnālā "Foreign Affairs" savus novērojumus pauž politologs Ričards Hāss, kurš ASV vada ietekmīgo domnīcu Starptautisko attiecību padomi ("Council on Foreign Relations").
ĪSUMĀ Ričarda Hāsa paustais:
- Krīze būs nevis pagrieziena punkts, bet starpstacija ceļā, pa kuru pasaule virzās vairākas pēdējās desmitgades.
- Viena no pamanāmākajām šīs krīzes īpatnībām ir tāda, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nav līdera lomas.
- Prezidents Tramps neizrāda īpašu interesi ne par aliansēm, ne par ASV vadošās lomas saglabāšanu svarīgu starptautisku problēmu risināšanā.
- Pasaules Veselības organizācija izrādījusies nevajadzīga – valstis lielākoties pašas izstrādājušas savas reaģēšanas stratēģijas cīņai ar Covid-19.
- Tiklīdz krīze beigsies, visas valstis sāks likvidēt tām nodarīto kaitējumu. Globālās problēmas tiks atliktas tālākā plauktā.
- Var sagaidīt aicinājumus pastiprināt valsts lomu pilsoņu dzīvē.
- Ideālā gadījumā krīze pamudinātu cilvēci izveidot stabilāku pasaules kārtību.
- Koronavīrusa pandēmijas rezultātā mainīsies nevis tas, ka pasaule ir nekārtībā, bet nekārtības pakāpe.
Daļa komentētāju nākotnē saskata jaunu pasaules kārtību Ķīnas vadībā. Savukārt citi ir pārliecināti par pretējo – ka Ķīna zaudēs līderpozīcijas. Kāds pareģo drīzu globalizācijas galu, savukārt oponenti cer, ka Covid-19 pavērs ceļu jaunam globālās sadarbības laikmetam. Nacionālisma nostiprināšanās, graujošas sekas globālajai tirdzniecībai, režīma maiņa daudzās valstīs – šādas perspektīvas patlaban šķiet pilnīgi iespējamas.
Nevis pagrieziena punkts, bet starpstacija
Vairākums to, kuri pauž viedokļus par šo tēmu, ir pārliecināti, ka pasaule, uz kuras sliekšņa mēs pašlaik stāvam, būtiski atšķirsies no pasaules, kurā mēs dzīvojām vēl pirms trim mēnešiem. Būtu loģiski secināt, ka tāda mēroga notikums kā Covid-19 pandēmija, kuras sekas pagaidām nav paredzamas, var kļūt par mūsdienu vēstures pagrieziena punktu.
Tomēr Ričards Hāss uzskata, ka "pasaule pēc pandēmijas nez vai būtiski atšķirsies no pasaules pirms tās.
Covid-19 nemainīs pasaules norišu pašreizējās tendences, bet gan tās paātrinās.
Pandēmija un reakcija uz to atklājušas mūsdienu ģeopolitikas raksturiezīmes. Tāpēc gaidāms, ka krīze būs nevis pagrieziena punkts, bet starpstacija ceļā, pa kuru pasaule virzās vairākas pēdējās desmitgades".
Arī Hāss nezina, kad beigsies krīze – pēc pusgada, gada vai pusotra gada. Šī posta turpināšanās ilgums var būt atkarīgs no tā, cik apzinīgi būs cilvēki, ievērojot sociālo distancēšanos un elementāro higiēnu. Lai panāktu, ka epidēmija norimst, ir svarīgi arī tas, lai būtu precīza un pieejama testēšana, drīzumā tiktu izstrādātas efektīvas vakcīnas, zāles un ārstēšanas metodes, kā arī tiktu sniegta ekonomiskā palīdzība iedzīvotājiem un biznesam.
Postamerikāniskā pasaule
Covid-19 daudz ko mainīs mūsu dzīvē, bet tomēr pasaule joprojām būs atpazīstama. Lielvalstu nesaskaņas, trauslā globālā sadarbība, ASV ietekmes vājināšanās – tas viss bija vērojams arī pirms pandēmijas. Krīze šīs tendences tikai padarījusi spilgtākas un saasinājusi, un nākotnē tās tikai padziļināsies, uzskata Hāss.
Viena no pamanāmākajām šīs krīzes īpatnībām ir tāda, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nav līdera lomas.
Amerika ne tikai nav saliedējusi pasauli globālajā cīņā ar vīrusu, bet arī nav rādījusi piemēru, kā efektīvi iegrožot epidēmiju valsts ietvaros. Citas valstis tiek galā, kā spēj, un lūdz palīdzību un padomu tām, kurām epidēmijas maksimums jau aiz muguras, piemēram – Ķīnai.
Taču jau sen nav nekas jauns, ka pasaule kļūst aizvien mazāk vienpolāra un ASV tajā dominē arvien mazāk, un šī tendence bija visnotaļ acīmredzama pēdējos desmit gados, konstatē autors. Zināmā mērā ASV līdera lomas vājināšanās ir citu valstu, konkrēti – Ķīnas, pozīciju nostiprināšanās rezultāts. Taču Hāss par būtiskāku uzskata to, ka Savienoto Valstu politiskā griba starptautiskajā arēnā kļūst vājāka, lai gan valsts ekonomiskā un militārā varenība turpina augt. Prezidenta Obamas laikā sākās klātbūtnes samazināšana Afganistānā un Tuvajos Austrumos. Prezidents Tramps būtībā pārtrauca ASV klātbūtni Sīrijā un –, iespējams, tas ir pat svarīgāk – neizrāda īpašu interesi ne par aliansēm, ne par ASV vadošās lomas saglabāšanu svarīgu starptautisku problēmu risināšanā.
Arī Amerikas kā "valsts brīnišķīgai dzīvei" tēls daudzu acīs ir apsūbējis. Politiskais strupceļš, apšaudes skolās, finansiālā netālredzība, kas noveda pie 2008. gada globālās krīzes, opioīdu epidēmija – tas viss mazina amerikāņu sabiedriskās iekārtas pievilcību. ASV iestāžu lēnā reakcija uz pandēmiju pasaulē vēl vairāk nostiprinās viedokli, ka Amerika "noklīdusi no ceļa", prognozē Hāss.
"Starptautiskā sabiedrība" ir tikai nosaukums
Pandēmija ir metusi cilvēcei globālu izaicinājumu. Cietušas gan demokrātiskas valstis, gan valstis ar autoritāriem režīmiem, nabadzīgās, bagātās, Austrumi un Rietumi. Taču globālas atbildes uz epidēmiju nav. Pasaules Veselības organizācija, kurai vajadzētu būt komandpostenī epidēmijas iegrožošanā planētas mērogā, izrādījusies praktiski nevajadzīga – valstis lielākoties pašas izstrādājušas savas reaģēšanas stratēģijas.
Rodas globālas problēmas, ar kurām neviena valsts, pat visspēcīgākā, nevar tikt galā pati, un starptautiskās organizācijas šīs problēmas nespēj atrisināt. Šī tendence nav radusies šodien, Covid-19 epidēmija tikai izgaismojusi tās mērogu, norāda Hāss.
Skumja, bet neizbēgama patiesība:
vārdkopa "starptautiskā sabiedrība" tiek izmantota tā, it kā šāda sabiedrība patiešām pastāvētu. Tomēr realitātē tas ir kaut kas tāds, kas drīzāk būtu vēlams
un attiecas tikai uz dažiem mūsdienu ģeopolitikas aspektiem. Hāss prognozē, ka tuvākajā laikā tas nemainīsies. Tiklīdz krīze beigsies, visas valstis vispirms sāks likvidēt tām nodarīto kaitējumu. Globālās problēmas tiks atliktas tālākā plauktā, un nez vai ir vērts gaidīt lielu entuziasmu, piemēram, attiecībā uz klimata izmaiņu iegrožošanu.
Pandēmija parādīja, cik nedrošas ir starptautiskās ražošanas ķēdes, tāpēc Hāss uzskata, ka
- vēlme stimulēt pašmāju ražošanu daudzās valstīs kļūs spēcīgāka.
- Globālā tirdzniecība daļēji atjaunosies, taču noteikšana pār to lielākā mērā būs valdībām, nevis tirgiem.
- Pretestība imigrantu un bēgļu uzņemšanai attīstītajās valstīs pieaugs, pastiprinot jau esošo tendenci.
- Vāju un neveiksmīgu valstu pasaulē kļūs vēl vairāk, un tā iemesls būs pandēmijas nodarītais kaitējums ekonomikai.
- Gandrīz noteikti kļūs smagāka pieaugošā parāda problēma, lai gan jau tā daudzām valstīm parāds ir tik liels kā nekad agrāk.
Pasaule nekārtībā
Koronavīrusa izplatība Eiropā parādīja, ka Eiropa Savienības valstis uz pandēmiju lielākoties reaģē katra par sevi. Negaidot norādījumus no Briseles, bloka valstis slēdza savas robežas, un tas palīdzēja apturēt vīrusa izplatīšanos. Tomēr
Eiropas integrācijas process bija novadējies jau ilgi pirms šīs krīzes, un to īpaši uzskatāmi parādīja "Brexit".
Turpmāk var sagaidīt aicinājumus pastiprināt valsts lomu pilsoņu dzīvē. Tiesības un brīvības daudzi uzskatīs par greznību, kuru nedrīkst pieļaut krīzes apstākļos. Tikmēr draudi no tādām valstīm kā Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna neizzudīs arī pēc pandēmijas. Iespējams, šie draudi pat kļuvuši nopietnāki, kamēr pasaules uzmanība bijusi piesaistīta cīņai ar koronavīrusu, brīdina Hāss.
Pirms trim gadiem iznāca Hāsa grāmata "A World in Disarray" ("Pasaule nekārtībā"), kurā tiek aprakstīta globālā aina apstākļos, kad saasinās konkurence starp lielvarām, notiek kodolieroču izplatība, pieaug bēgļu plūsma, nostiprinās nacionālisms un samazinās ASV loma pasaulē. Nav iemesla uzskatīt, ka šī aina būtiski mainīsies.
Ideālā gadījumā krīze būtu varējusi pamudināt cilvēci izveidot stabilāku pasaules kārtību – tieši tāpat, kā par vienu no Otrā pasaules kara rezultātiem kļuva starptautiskās vienošanās, kas veicināja mieru, uzplaukumu un demokrātiju gandrīz ceturtdaļgadsimta garumā.
Pasaules kārtībā "pēc Covid-19" varētu gaidīt ciešāku sadarbību infekcijas slimību uzliesmojumu monitoringā un to seku novēršanā. Vēl pasaules sabiedrība varētu ar lielāku gatavību risināt klimata izmaiņu problēmas, ieviest noteikumus digitālajai informācijas telpai, palīdzēt piespiedu kārtā pārvietotajiem un cīnīties pret terorismu.
Taču, pēc Starptautisko attiecību padomes vadītāja domām, nav iemeslu uzskatīt, ka pēckara pieredze atkārtosies.
Pašreizējā pasaule nav noskaņota tam, lai tā tiktu savesta kārtībā.
Vara savās rokās tur pārāk daudz struktūru – gan valstisku, gan nevalstisku, un to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Konsensa lielākoties nav. Jaunu tehnoloģiju attīstība un ar šo procesu saistītās problēmas apsteigušas kolektīvās spējas pret tām cīnīties.
Tāpēc var gaidīt, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā mainīsies nevis tas, ka pasaule ir nekārtībā, bet nekārtības pakāpe, rezumē Ričards Hāss.
